Tev jau nav kur iet — Tu uzspļāvi manai ēnai, Un vēl vienai rētai sirds Atvēra sarkofāgu. Un kārtējais ešafots Giljotinēja lēni Ilgi loloto — Vēl neizauklēto sāgu.
Tev jau nav kur iet —
Tu uzspļāvi manai ēnai,
Un vēl vienai rētai sirds
Atvēra sarkofāgu.
Un kārtējais ešafots
Giljotinēja lēni
Ilgi loloto —
Vēl neizauklēto sāgu.
Tev jau nav kur iet —
Protams, vai tad no sevis,
Savas ēnas un saviem gadiem,
No tā, ko esi ņēmis un devis,
Bieži neprasot padomu Dievam,
Ir iespējams noslēpties.
Bet… es spītīgi rāpoju tālāk,
Slēpjot skatienā apgrieztos spārnus.
