Pēc publikācijas “Visi esam cilvēki” laikraksta “Staburags” 27. marta numurā redakcijai zvanīja kāda skrīveriete un izteica savas pārdomas par autobusa vadītāja izturēšanos.
“Lasot “Staburagā” rakstu, kurā ir Aizkraukles ATU un pasažieru viedokļi, atcerējos vakar piedzīvoto,” stāstīja sieviete. “Gaidīju autobusu Skrīveros, lai brauktu uz Zemkopības institūtu. Tas autobuss, kas pārvadā pasažierus ar vilciena biļetēm, aizbrauca, bet kāda sieviete to nokavēja un iekāpa autobusā, kas kursē līdz Aizkrauklei un kurā ir jāpērk biļete. Autobusa vadītājs pret sievieti ļoti nelaipni izturējās, viņš pirmais pasažieri aizskāra, nelaipni sakot: “Skaties, kas uz autobusa rakstīts!”. Lai gan vajadzēja vien laipni pateikt: “Lūdzu, rūpīgāk izlasiet uzrakstu autobusa logā!”. Šoferis arī uzbrēca: “Ko jūs varat sūdzēties! Pilnas avīzes pierakstītas!” Sieviete apjuka, un man viņas bija žēl. Es neizturēju, aizrādīju šoferim, un viņš apklusa. Autobusa vadītājs bija sirms vīrietis, iespējams, pensijas gados. Nezinu, vai tas ir tas pats autobusa vadītājs, kurš pieminēts iepriekšējā publikācijā, vai kāds cits. Uzskatu — ja nervi netur un gribas uz pasažieriem izgāzt dusmas, kliegt uz viņiem, ir jāiet pensijā. Šoferiem taču maksā algu, un viņiem ir labi jāizdara savs darbs, ne tikai jābrauc, bet arī laipni jāizturas pret pasažieriem, jābūt pieklājīgiem. Nesavaldīgajiem autobusu vadītājiem vajadzētu mācīties no citiem kolēģiem, kuriem mēle neizkrīt, lai kaut ko laipni paskaidrotu. Padomju laikā es strādāju bankā, un mūsu vadītāja vienmēr atgādināja — jūs strādājat ar cilvēkiem, tādēļ savu slikto garastāvokli, nepatikšanas, mājas rūpes, dusmas atstājiet aiz durvīm. Dzīve ir tik ļoti īsa, un cilvēki ar savu slikto garastāvokli apkārtējos rada pārdzīvojumus, sliktas emocijas, dzīvi, iespējams, padarot vēl īsāku. Aicinu visus — nedarīsim viens otram pāri, savaldīsimies, būsim pieklājīgi, iecietīgi un iejūtīgi!” ◆
