Būt vai nebūt? Tāds ir jautājums, — savulaik tā jautāja Šekspīra literārais varonis Hamlets.
— Būt vai nebūt? Tāds ir jautājums, — savulaik tā jautāja Šekspīra literārais varonis Hamlets. Šāds jautājums aktuāls bija arī vakar, kad beidzot vajadzēja tikt skaidrībā, kāda būs mūsu valdība — turpinās darbu vecajā sastāvā, strādās mazākumā vai demisionēs. Kārtējā valdības krīze apliecina — pa vecam strādāt vairs nevarēs.
Šķiet, tas bija vēl pavisam nesen, kad premjerministrs Einars Repše Latvijas Pirmo partiju pieņēma kā labu un vajadzīgu draudzeni. Lai koalīcijas partneri būtu apmierināti un justos “Jaunajam laikam” līdzvērtīgi, premjers radīja pat trīs jaunus amatus — premjerministra biedra, integrācijas lietu ministra un ministra bērnu un ģimenes jautājumos. Manuprāt, tauta neko nezaudētu, ja šo amatu nebūtu vispār.
Odzi savā azotē esmu sildījis — iespējams, tā domāja Einars Repše, atbrīvodams no amata premjerministra biedru Aināru Šleseru.
Līdz šim Ainārs Šlesers bijis kā nelaimi nesošs putns — 7. Saeimā viņa organizētā Jaunā partija izjuka. Pirms 8. Saeimas, dibinot Latvijas Pirmo partiju, viņš piesaistīja mācītājus, bet nu atkal nekā.
“Einars Repše valstij darīja daudz laba kā Latvijas Bankas prezidents, viņš izdarīja ne vienu vien labu lietu arī kā premjerministrs, taču beidzot šīm ieilgušajām politiskajām batālijām jāpieliek punkts. “Jaunajā laikā” ir arī citi cilvēki, kuri godam kalpotu Latvijai premjerministra amatā,” tā žurnālists Kārlis Streips.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Einars Repše paziņoja, ka vēlas, lai Pirmā partija tomēr paliktu valdībā, taču tai “jāizbeidz sava pretdarbošanās kabinetam”. Ir bijis pietiekami daudz skandālu, un māc šaubas, vai kopābūšana nozīmēs arī kopāstrādāšanu.
Vaira Vīķe—Freiberga atzinusi, ka valdības krišanas rezultātā būs smagi jāstrādā, lai premjera amatam atrastu tādu cilvēku, kurš var dot cerības, ka valdība būs darbotiesspējīga.
Tāds cilvēks mums ļoti vajadzīgs.
Līdz redakcijas slēgšanai Latvijas Pirmās partijas lēmums vēl nebija zināms.
