Laikrakstam “Staburags” zvanīja apbēdināts un sašutis Kurmenes puses saimnieks Uldis Daube. Viņš ir satraukts par koku zāģēšanu lauksaimniecības zemē, jo tiek darīts pāri putniem, kuru ligzdās vēl ir mazuļi.
“Tentēnos, bijušās Taurkalnes mežniecības apkaimē, kopš Jāņiem no aptuveni pieciem hektāriem lauksaimniecības zemes novāc apaugumu,” stāsta kurmenietis. “Tas, protams, ir apsveicami, jo platība ir pamatīgi aizaugusi. Taču šajā vietā ligzdo daudz putnu. Tā ir necilvēcīga rīcība, šādi iznīcinot bezpalīdzīgu dzīvo radību. Lielie putni izmisumā kliedz, bet cilvēki tik zāģē. Lai jau to dara, tikai kādēļ nevarēja pagaidīt, līdz jaunie putni iemācīsies lidot un varēs pamest savas mājas?”
Jūnija beigas, jūlija sākums ir laiks, kad daļa putnu ir izperējuši mazuļus un ierāda jaunajai paaudzei izdzīvošanas māku, māca meklēt pārtiku — nostāties uz savām kājām un paļauties uz saviem spārniem. Putni labprāt ierīko ligzdas biezos krūmājos, kur tās ir grūti sasniedzamas ienaidniekam. Viena no šādām vietām ir aizaugusī lauksaimniecības zeme.
Sēlijas virsmežniecības Jaunjelgavas nodaļas vecākais mežzinis Andris Golovackis stāsta, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki aktīvāk pievērsušies aizaugušās lauksaimniecības zemes tīrīšanai, ir fakts, ka šis gads ir pēdējais, kad īpašnieki var novākt mazvērtīgo koksni, apaugušo meža zemi, darbus saskaņojot tikai ar pašvaldību. Turpmāk, ja šāda apaugusi lauksaimniecības zeme atbildīs meža definīcijai, to uzskatīs par mežu.
“Likumā noteiktais saudzēšanas laiks, kas ierobežo jaunaudžu kopšanu, lai putni varētu bērnus netraucēti izaudzināt, ir no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Taču tas attiecas uz meža zemi, nav likuma, kas ierobežotu darbību lauksaimniecības zemē,” skaidro Andris Golovackis. “No likuma viedokļa te nav, kur “piesieties”, meža likumdošana šādas darbības neregulē. Ziema bija īsa, pavasaris agrs, un perēšana šajā pavasarī sākās agrāk. Aptaigājot un aplūkojot jaunaudzes, redzu, ka ligzdās palikušas pūkas vien, jaunie putni ir izlidojuši.”
Ornitologs Gaidis Grandāns stāsta, ka, veicot jebkādu saimniecisko darbību tīrumā, krūmājos vai mežā, putni iet bojā neizbēgami. Lai lidoņiem nodarītu pāri iespējami mazāk, ķerties pie zāģa vai pļaujmašīnas viņš iesaka jūlija vidū. “Tuvie migranti šogad atgriezās nedēļu vai divas agrāk, taču tālie ik gadu atgriežas vienā laikā, ar pulksteņa precizitāti. Īstenībā jau mazie putni ļoti ātri izaug, divu nedēļu laikā viņi ir gatavi lidot. Lauka putniem — čakstītei, cīrulim un citiem — gadā mēdz būt divi perējumi, ap šo laiku lielākā daļa pirmā perējuma bērnu ir gandrīz patstāvīgi, bet daļa putnu sēž ligzdās uz otra perējuma,” stāsta ornitologs. “Likumā ir noteikts, ka, piemēram, bioloģiski vērtīgos zālājos ir jāveic vēlā pļauja, pēc 15. jūlija vai augustā, kas novērš sapļaušanas risku. Lai pasargātu putnus, mazos dzīvnieciņus, pļaušana būtu pareizi jāveic — nevis no lauka malām uz vidu, kā to visbiežāk dara, bet no vidus uz malām. Pļaujot no malām, tiek liegta iespēja bēgt visiem, kuri spēj paskriet vai palidot, un parasti šādi pļauta lauka vidū ir masu kapi, kur atlaižas dzīrot stārķi.” ◆
