Negaidītu ierosinājumu izteikuši lielākā daļa Bauskas novada domes deputātu — likvidēt novada izglītības pārvaldi. Negaidītu tāpēc, ka tas notiek mācību gada laikā. Grūti iedomāties, kā bez šīs iestādes varētu veiksmīgi darboties izglītības jomā, jo tuvojas taču eksāmenu un pārbaužu laiks.
Iemesls šādai krasai kaimiņu novada tautas kalpu rīcībai ir neapmierinātība ar pārvaldes darbinieku paveikto, jo kļūdu darbā bijis pārāk daudz. Līdz ar to baušķenieki šo problēmu vēlas atrisināt kā ar naža vēzienu — ja nav kvalitātes, lai nav vispār. Iespējams, šāds deputātu iesniegums vēsta par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kad ne tikai “skeleti” lien no skapja, bet pēkšņi ierauga arī iepriekš nepamanītās kļūdas.
Bet varbūt der padomāt, cik nepieciešamas ir izglītības pārvaldes? Tās ir iestādes, kas pārdzīvojušas dažādus laikus — rajonu likvidēšanu, teritoriālo reformu, krīzi — un tomēr saglabājušās. Turklāt bijušā Aizkraukles rajona teritorijā vienas vietā ir pat trīs izglītības pārvaldes — Aizkrauklē, kas sadarbojas ar izglītības iestādēm Neretas, Jaunjelgavas un Skrīveru novadā, un katram sava Pļaviņu un Kokneses novadā.
Aizkraukles novada izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa par situāciju Bauskā ir pārsteigta — kurš tad organizēs un koordinēs izglītības jomu, rīkos mācību priekšmetu olimpiādes? Saistībā ar pārmaiņām kopš rajona likvidēšanas strādāt nav kļuvis ne labāk, ne sliktāk, bet citādāk, un darba apjoms tik un tā ir liels.
Pastrādājuši pa vecam, pļaviņieši un koknesieši sprieda, ka savs speciālists uz vietas tomēr vērtīgāks, lai izglītībai pievērstu lielāku uzmanību. Pļaviņu novada izglītības darba speciāliste Inese Saulīte atzīst, ka darba pietiek. Strādājot uz vietas, ātrāk var apzināt aktuālāko un risināt problēmas, jo izglītības iestādes un to kolektīvi ir labāk zināmi. Olimpiāžu rīkošanai sadarbības līgums noslēgts ar Kokneses novadu. Līdz ar to mazāki ir ceļa izdevumi, un arī skolēni neko nezaudē, jo uz valsts konkursiem tiek tie, kuriem iegūts nepieciešamais punktu skaits.
Nesen informējām, ka reģionā atjaunoja arī vairākas mācību priekšmetu skolotāju metodiskās apvienības, kuras pirms pāris gadiem paši skolotāji uzskatīja par nevajadzīgām. Tagad apjausts, ka strādāt vienam bieži vien ir neefektīvāk nekā likt prātus kopā. Vienam arī grūtāk izsekot līdzi visām aktualitātēm. Svarīga ir arī pieredze, ko gūst tiekoties.
