Jaunajā gadā pašvaldībām paredzētais finansējums ir aptuveni šīgada apmērā, tomēr katra no tām to izjutīs citādi: vieniem tiks vairāk, bet citiem mazāk — atzīst Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs ANDRIS JAUNSLEINIS.
— Kādu redzat nākamo gadu Latvijas pašvaldībās, raugoties tieši no ekonomiskā aspekta?
— Ir panākta vienošanās, ka finansējuma apjoms pašvaldībām nākamajā gadā nebūs mazāks kā šogad. Tomēr ir jāņem vērā dažādi faktori — katras konkrētās pašvaldības iedzīvotāju skaits, blīvums un tamlīdzīgas lietas. Varbūt ne katrai no tām šie finanšu skaitļi sakritīs. Respektīvi, katras pašvaldības budžets ir jāvērtē atsevišķi.
— Viens no lēmumiem, kas tika pieņemts, saistīts ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ienākumu pārdali. Kādas izmaiņas gaidāmas?
— Šogad pašvaldības saņem 82% no ienākumiem IIN, bet nākamgad — 80%. Vērtējot naudas izteiksmē, nākamgad pašvaldības kopumā iekasēs par 11 miljoniem latu vairāk IIN veidā, nekā ir plānots šogad. Procentuālā daļa ir samazināta, bet, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu plānoto pieaugumu, arī ieņēmumi tiek prognozēti lielāki.
— Vai, jūsuprāt, šīs prognozes ir reālas?
— To pagaidām ir grūti pateikt. Mūsu eksperti tās neapstrīdēja. Domāju, ka šī prognoze ir reāla tad, ja tiks samazināta ēnu ekonomika valstī, ja samazināsies tā personu daļa, kas nemaksā nodokļus, un šī nauda nonāks īstajā ekonomikā. Skaidrs, ka šobrīd ēnu ekonomikai kopumā ir milzīgs īpatsvars.
— Bet vai var teikt, ka Latvijas pašvaldībām no šīs IIN ienākumu pārdales kaut kas de facto mainīsies?
— Faktiski var teikt, ka nākamgad mums ir šīgada izdzīvošanas budžets. Protams, ja nekritīsies nodokļu ieņēmumi.
— Kāds scenārijs ir tad, ja šie ieņēmumi tomēr samazināsies?
— Mums ir 98% garantiju līmenis nākamajam gadam. Tas nozīmē, ka pašvaldību budžeti ir izveidoti nevis ar 100%, bet gan 98% ieņēmumu prognozi. Jāteic gan, ka šogad šī prognoze bija 96% apmērā. Tikai redzot, ka nodokļa ieņēmumus pilda, gada otrajā pusē tika mainīta ieņēmumu prognoze. Nākamgad, veidojot budžetu, tiks realizēta līdzīgi piesardzīga politika. Tātad, ja ieņēmumu prognoze nepiepildīsies par pāris procentiem, šāda problēma būs jau “iebudžetēta”. Budžeta izpildi pilnībā šodien neviens nevar garantēt. Ja pirmais pusgads būs veiksmīgs, redzēsim, ka nodokļu prognoze piepildās vai pat tiek pārpildīta, iespējams, varēs risināt tos jautājumus, kas sākotnēji būs atlikti rezervē. Tā tas notiek gan valsts līmenī, gan pašvaldībās — ir vesels saraksts ar darbiem, kuri ir kā rezerves variants, pie kura ķeras klāt vien tad, ja līdzekļi paliek pāri.
— Kuras pašvaldības šī lēmuma rezultātā varētu ciest vairāk — mazās vai tās, kam jāmaksā lielākās summas pašvaldību izlīdzināšanas fondā?
— Šis samazinājums vissāpīgāk skars tās pašvaldības, kurām ir lielākie ieņēmumi IIN veidā. Tātad runa ir par pašvaldībām — donoriem. Tās pašvaldības, kas ir naudas saņēmējas, caur pašvaldību izlīdzināšanas fondu varēs savu finanšu situāciju stabilizēt. Tiesa, naudas samazinājums būs arī šādām pašvaldībām, jo izlīdzināšana skars visus. Taču, kopumā ņemot, ienākumu līmenis būs tāds pats kā šajā gadā. Te ļoti būtiska nozīme ir tam, cik daudz katrā pašvaldībā ir bērnu līdz septiņu gadu vecumam, cik ir pensijas vecuma cilvēku un kāds ir kopējais iedzīvotāju skaits.
— Budžetu konsolidējot, paredzēta arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pārskatīšana.
— NĪN prognoze ir veidota, par pamatu ņemot to, ka tiek saglabāts 25% pieauguma ierobežojums. Un tas nozīmē, ka šajā jomā riski ir ieplānoti. Skaidrības nav par jaunievedumiem — šķūnīšu aplikšanu ar NĪN un tamlīdzīgas lietas, par ko vēl notiek diskusijas. Tāpēc arī pašvaldībām tiek dotas tiesības savā teritorijā lemt, cik lielā mērā katru konkrēto pašvaldību aplikt vai neaplikt ar nodokli. Tur ir problēmas ar datiem, uzskaiti utt., un tāpēc ienākumi no šādām būvēm pašvaldību budžetos nav ieplānoti. Faktiski pasākumi ir vērsti tā, lai ieņēmumos netiktu ieplānoti paaugstināta riska pasākumi, kuru rezultātā budžetus nepildītu. Mēs arī nezinām, kādi vēl būs lēmumi šajā jomā. Tādējādi tas, kā NĪN tiks piemērots, būs katras konkrētās pašvaldības lēmums. Budžeta riski ir samazināti tādā veidā, ka nosacītais ienākumu pieaugums nebūs milzīgs, bet tas var tikai uzlabot pašvaldību situāciju.
— Kā vērtējat lēmumu, ka pašvaldības pašas varēs noteikt, kuriem nodokļu maksātājiem piešķirt NĪN atlaidi, bet kuriem — ne?
— Atlaides varēs piešķirt konkrētām teritorijām. Nebūs tā, ka Andrim tiks piešķirta atlaide, bet Pēterim — pielikts klāt pie maksājamās summas.
— Cik optimāls ir šis lēmums? Gan apsaimniekotāji, gan arī nekustamā īpašuma speciālisti šo lēmumu nevērtē vienādi.
— Pluss ir tas, ka te runa ir par decentralizētu sistēmu, kas var ņemt vērā vietējos apstākļus. Tāpēc arī ir tendence atteikties no centralizētās sistēmas, kas nespēj ņemt vērā vietējos apstākļus. Kāda nu ir tā informācija, kas ir pašvaldībām, tāda ir. Bet, balstoties uz šo informāciju, lēmumi arī tiks pieņemti. Tas palīdzētu izvairīties no kaut kādām neparedzētām situācijām. Citu variantu tā īsti nav. Mums neizdevās panākt, ka palīgēkas vispār netiek apliktas ar nodokli, un kā kompromiss bija iespēja pašvaldībām pašām noteikt atlaides. Tā ir labāk, nekā visus pilnīgi vienādi aplikt ar nodokli, ne par ko nedomājot.
— Kuras pašvaldības izmaiņas NĪN jomā izjutīs visvairāk?
— To šobrīd nav iespējams prognozēt. Līdz paziņojumu izsūtīšanai iedzīvotājiem par šo jautājumu pašvaldībām vēl vajadzēs izlemt par atlaižu piešķiršanu, apspriežot radušos situāciju. Līdz šim to izdarīt nebija iespējams, jo bija ļoti neskaidrs, kādu lēmumu valdība šajā jomā īsti pieņems. Tagad beidzot skaidrs, kādi ir reālie lēmumi, un tiks meklētas iespējas, kā informēt iedzīvotājus, kā atbildēt uz viņu jautājumiem, kā viņiem palīdzēt. Faktiski pašvaldībām savs darbs šajā jomā ir jāizdara pusotra mēneša laikā — līdz 15. februārim.
— Katru gadu arvien aktuālāks kļūst arī apkures parādu jautājums, turklāt lielākas problēmas tas rada nevis Rīgā, kur iedzīvotāju ir visvairāk, bet gan daudzās citās pašvaldībās.
— Šajā jomā lielākās problēmas ir tajās pašvaldībās, kur ir liels īpatsvars centralizētās apkures izmantotāju. Pamatā tas, protams, ir saistīts ar iedzīvotāju maksātspēju, ar to, ka izmaksas šajā jomā pieaugs, ko savukārt ir izraisījis dabasgāzes cenu palielinājums, elektroenerģijas cenu izmaiņas, koksnes resursu cenas pieaugums un tamlīdzīgas lietas. Tas viss ietekmē gala produkta cenu. Nevar nenosaukt arī akcīzes nodokļa gāzei ieviešanu, kas nevarēja neatstāt noteiktu iespaidu. Tādējādi tiek radīts siltumenerģijas tarifu pieaugums. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ienākumu pieaugums tādā pašā līmenī nav vērojams. Mūsu valstī ir aptuveni 130 tūkstošu bezdarbnieku, no kuriem ap 60 tūkstošiem bez darba ir ilglaicīgi. Turklāt tagad es runāju tikai par tiem, kuri ir oficiāli reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet pietiekami liels ir arī tādu bezdarbnieku īpatsvars, kuri nekur nav reģistrējušies. Tas viss rāda kopējo cilvēku ieņēmumu līmeni, un ir skaidrs, ka tas atspoguļojas arī apkures rēķinu samaksā. Vienīgais risinājums ir pašvaldību sniegtie dzīvokļu pabalsti. Esam vienojušies ar valdību, ka tā pirmajā pusgadā turpina kompensēt šo pabalstu izmaksu 20% apmērā. Tāpat valdība visu nākamo gadu 50% apmērā turpinās kompensēt garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksas, kas, protams, nedaudz atvieglos kopējo situāciju. Attiecībā uz apkuri skatīsimies, kāda būs situācija pēc Jaunā gada. Domājams, ka siltās ziemas dēļ parādu pieaugums nebūs īpaši straujš. Protams, situācija šajā jomā vēlreiz tiks vērtēta pēc apkures sezonas beigām, lai redzētu, kā tā ir attīstījusies — šis process tiek veikts jau vairākus pēdējos gadus, lai var saprast, kādas ir tendences.
Vēl viena problēma, protams, ir saistīta ar ceļu uzturēšanu — šai jomai ir pamatīgs finansējuma samazinājums. Tie līdzekļi, kas ir piešķirti pašvaldībām ceļu uzturēšanai, ir pietiekami apmēram pirmajam pusgadam. Tādējādi vēl būs jārisina jautājums, ko darīt vasarā, kā arī nākamajā ziemā. Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda vēl būs ziema — līdzekļus ir ļāvis ietaupīt vien fakts, ka šajā sezonā ziemas tā īsti nav bijis.
