Aizvadītā nedēļa bija darba pārpilna, lai arī daudz nezināmā, gan novadā, gan valstī. Strādāju, kā ierasts, bez būtiskām izmaiņām. Iepriecina tas, ka bija saulains laiks un kopā ar ģimeni varējām atpūsties pie dabas. Saule, ūdens, ģimene, skaisti un jauki. Ģimene ir lielākā vērtība, kāda mums var būt, diemžēl šajā saspringtajā laikā nemaz tik bieži neizdodas pabūt visiem kopā.
Mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, sākot ar globālajām pārmaiņām līdz pārmaiņām pašvaldībās. Jaunjelgavas novads arī ir jauns veidojums, līdz ar to ir daudz nezināmā. Pagaidām vēl nevar spriest par to, kā būs. Domāju, atbildes uz daudziem jautājumiem būs tikai augustā septembrī. Valda diezgan liela neziņa par nākotni. Var tikai prognozēt, ka drīzumā nekādi uzlabojumi nav gaidāmi. Pirmās pārmaiņas varētu skart pašvaldības darbinieku algas. To parāda valstī notiekošais, jo lielai daļai valsts institūcijās strādājošajiem samazina algas, un darbinieku skaitu. Šāds liktenis noteikti skars arī pašvaldības. Var cerēt, ka jaunā novada iedzīvotāji un pašvaldības pārvaldē būs cilvēki, kuri gatavi dot, ne tikai ņemt. Cilvēki ar aktīvu mūsdienīgu domāšanu un pozitīvu dzīves uztveri. Pašai arī ir nācies daudz strādāt brīvprātīgi, nesaņemot materiālu atlīdzību. Jaunjelgavas novadam ir daudz vajadzību. Mēs nevaram domāt tikai par finansiāli ekonomiskām problēmām. Mums jādomā, kā uzlabot novadā uzņēmējdarbību, attīstīt tūrismu, vidi, kultūru, atbalstīt cilvēkus un ģimenes, kas ir mūsu lielākā vērtība. Nedrīkst domāt tikai vienā — naudas kategorijā. Protams, tas ir svarīgi būt materiāli nodrošinātiem, bet neieciklēties tikai šajā jautājumā. Valsts politika ir mainījusies arī pret projektu iesniegšanu. Izskanējusi informācija, ka, iespējams, vairs nebūs avansa maksājumu atbalstītajiem projektiem, tas nozīmē, ka ievilksies projektu realizācijas laiks. Ja līdz šim atbalstīta projekta tūlītējai sākšanai varēja saņemt daļēju finansējumu no valsts budžeta, tad tagad, iespējams, šādu naudu vairs nedos. Tāpat arī pašvaldību finansiālā situācija nav labvēlīga projektu izstrādei un realizācijai. Lielākajai daļai Eiropas Struktūrfondu izsludināto projektu nepieciešams līdzfinansējums, bet, ja pašvaldībai nebūs šādas naudas, tad arī nevienu projektu nevarēs iesniegt. Jācer, ka novada budžetā sadaļa līdzfinansējumam būs paredzēta. Pašlaik norit darbs pie vairākiem projektiem, kas ir ļoti būtiski gan Jaunjelgavas pilsētai, gan novadam. Tie ir ūdenssaimniecības sakārtošana Jaunjelgavas pilsētā, Daugavas krasta saglabāšanai un infrastruktūras pielāgošanai tūrisma aktivitātēm un attīstībai, Jaunjelgavas vidusskolas informatizācija, sporta stadiona rekonstrukcija, bērnu un jauniešu mūzikas festivāls “Draugi 2009”, Jaunjelgavas vidusskolas renovācija, Jaunjelgavas novada jaunatnes iniciatīvu centra izveide. Paralēli pašvaldības investīciju piesaistei, strādāju pie biedrības “Jaunjelgavas iniciatīvu centrs” investīciju piesaistes Jaunjelgavas vides, iedzīvotāju labklājībai, Eiropas Struktūrfondu un citu atbalsta programmu finansējumu piesaistei.Ir svarīgi saprast, ka tūrisms būs viens no Jaunjelgavas novada attīstības pamatvirzieniem. Jaunjelgava ir vēsturiska pilsēta, tās kultūrvēsturiskais centrs ir atzīts par valsts kultūras pieminekli. Tā ģeogrāfiski ir interesantā vietā, blakus ir Daugava, meža masīvi, esošajiem resursiem mēs varam pilsētu sakārtot un piesaistīt arī Eiropas Struktorfondu naudu. Ja mēs gribam, tad varam. Svarīgi ir sakārtot arī ūdenssaimniecību. To pierāda pagājušajā nedēļā notiekošais Latvijas galvaspilsētā. Tas ir spilgts piemērs, tam, kas var notikt ja šī saimniecība nav sakārtota vai ir avārijas situācijā. Mūsu valstī, izrādās, ir dabas stihijas, kas var notikt stipra lietus gadījumā. Ja citur pasaulē ir zemestrīces, vulkāna izvirdumi un cunami, tad pie mums “stihija” ir — stiprs lietus. Prieks, ka tajā laikā nebiju Rīgā, vērojot televīzijā, skats Rīgā atgādināja Venēciju. Nesaprotams, kas notiek Latvijas valsts valdības gaiteņos. Lēmumi tiek pieņemti teju katru stundu, bet kam tie vajadzīgi un kam tie ir izdevīgi nav skaidrs. Vienīgais, kas man šķiet, ir skaidrs katram Latvijas iedzīvotājam, valdībai nav nekāda plāna, kā iziet no krīzes. To parādīja valdības un uzņēmēju pēdējās sarunas, kurās izskanēja tukšas frāzes, bet izpalika nopietns plāns krīzes risinājumam.Izskatās, ka krīzi valdība ir nolēmusi “risināt” uz parasto iedzīvotāju rēķina. Mani šokēja ziņa, ka paredzēts slēgt Aizkraukles slimnīcu. Tikai “gudrās galvas” var pieņemt šādu lēmumu, bet jācieš mums. Slēgt kaut ko ir vienkārši, bet kā būs ar atvēršanu? Nav arī skaidrs, kur lai tagad dodas, piemēram, Jaunjelgavas iedzīvotāji, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība? Par to lēmēji ir aizmirsuši informēt un paskaidrot. Taču pasaule ir pārsteigumu pilna, tajā skaitā arī nepatīkamu. Joprojām nerimstas runas par Maikla Džeksona mīklaino un negaidīto nāvi. Arī mani, tāpat kā daudzus miljonus pasaules iedzīvotāju šī ziņa pārsteidza. Kopš pusaudzes vecuma klausos viņa mūziku. Teju katru nedēļu mēs varam dzirdēt par katastrofām, arī šī nebija izņēmums. Nedēļas sākumā mēs uzzinājām, ka atkal nogāzusies pasažieru lidmašīna un katastrofā gājuši bojā gājis 160 cilvēku. Slikto ziņu ir daudz, bet mums ir jātic, ka viss, kas notiek ap mums, tomēr novedīs arī pie pozitīva rezultāta. Lai arī pašlaik nav viegli, bet kopā mēs varam darīt daudz laba. Sakārtot savas pilsētas un pagastus, neraugoties uz apkārt notiekošo. Es joprojām daudzu cilvēku acīs redzu dzirkstelīti, kas, domājams, arī nepazudīs. Novēlu sev un citiem saglabāt, paturēt to degsmi un skaidras vērtības!
