Uzņēmējdarbība ir nozare, kas Latvijā ik pa laikam piedzīvo dažādas pārmaiņas. SIA “Krauss” esam trīs īpašnieki, un katram ir sava darbības joma. Manā pārziņā galvenokārt ir tirdzniecība un ražošana, bet kopīgās tendences būtiskas mums visiem. Pēdējā laikā skaļākā tēma Latvijā ir bijis mikrouzņēmuma nodoklis, ko paredz mainīt nākamajā gadā. Mūsu uzņēmumu šīs izmaiņas neskar, jo mūsu darbinieki nav šī nodokļa maksātāji, bet tas ir nozīmīgi lielai daļai cilvēku un tieši mazajiem uzņēmējiem, kuriem “spēles” noteikumus maina pēkšņi un nepārdomāti. Kārtējo reizi pārsteidz, cik ļoti politiķi un likumu pieņēmēji ir atrauti no reālās dzīves. Var jau vieglu roku ieviest jaunus nodokļus vai paaugstināt esošos, bet aiz tā visa ir reāli cilvēki, un ne visi spēj pielāgoties jaunajai situācijai. Mikrouzņēmuma nodoklis pastāv jau vairākus gadus, un savulaik tas šķita labs risinājums mazajiem uzņēmējiem, kuri meklē savu nišu vai attīsta darbību. Tomēr tā vien šķiet, ka tikai tagad valdība attapusies, ka tas ir neefektīvs. Sen vajadzēja atrast, ar ko to aizstāt, bet nevar vienā dienā kaut ko mainīt, labi zinot, ka tas tāpat nedarbosies.
Ir viedoklis, ka daļa uzņēmumu izmanto mikrouzņēmuma nodokli, lai optimizētu nodokļus, bet domāju, ka tā ir mazākā daļa, un var atrast veidu, lai sakārtotu šo sistēmu. Vienmēr esmu bijis par to, ka nodokļi ir jāmaksā. Cik lieli tie ir, katram ir sava izpratne. Ja tie būtu nesamaksājami, domāju, uzņēmēji momentā būtu piketā pie Saeimas. Manuprāt, problēma nav nodokļu lielumā, bet tālākā līdzekļu sadalē. Mēs maksājam nodokļus, bet pretī nesaņemam ne sakārtotu medicīnas nozari, ne ceļus vai sociālās garantijas. Daudzi tāpēc izvēlas tagad saņemt vairāk un nepaļauties uz pensijas sistēmu nākotnē, jo nav pārliecības, ka no tā visa būs atdeve. Tāpat kā citi apzinos, ka mana pensija ir mani bērni, tāpēc svarīgākais ir viņiem dot labu izglītību un nodrošināt nākotni.
Ikdienā nesekoju līdzi visiem politiskajiem notikumiem, bet cenšos zināt, jo tas viss attiecas uz mums pašiem. Domāju, Saeimā esošajiem vairāk vajadzētu iet pie cilvēkiem, braukt uz uzņēmumiem ārpus Rīgas, lai būtu reāls priekšstats par to, kas notiek. Var jau teikt, ka citus mācīt ir vieglāk, bet ir jau bijis daudz jaunu iniciatīvu, kuras tajā sistēmas mašīnā vienkārši samaļ, un atkal viss notiek pa vecam.
Vēl liela problēma Latvijā ir divkopienu valsts. Tie ir kā divi pretpoli, kas viens otru tomēr nesapratīs. Kas latviešiem šķiet pašsaprotami, citiem nē. Īpaši izteikti tas ir Rīgā, kas ir kā valsts valstī. Nekas labs nevar būt, ja galvaspilsētu, kur dzīvo liela daļa valsts iedzīvotāju, pārvalda opozīcija, bet pārējo valsti pozīcija. Tādējādi nekādu vienošanos nevar panākt daudzos jautājumos.
Šī mainīgā situācija valstī rada nestabilitātes izjūtu, bet uzņēmēji ir elastīgi, un jāstrādā tālāk, meklējot iespējas un tirgus. Ja agrāk viens no uzņēmuma attīstības rādītājiem bija darbinieku skaits, tad tagad tendences ir mainījušās. Šobrīd ieguldām uzņēmuma attīstībā, lai vairāk ražošanā varētu izmantot iekārtas un mazāk strādnieku. Tas dod iespēju ražot vairāk un paaugstināt arī algas. Mums nereti ir jautājuši, kāpēc uzņēmums atrodas tieši Klintaines pagastā, jo abi ar otru īpašnieku esam no Ozolniekiem. Galvenokārt tāpēc, ka te ir tuvāk izejmateriāli un pietiekami labi nodrošināta loģistika. Otra uzņēmuma struktūrvienība ir Cesvainē, kur galvenokārt zāģē kokmateriālus. Klintaines ražotnē jau top koka sagataves, ko pārdodam citiem uzņēmumiem tālākai koka izstrādājumu ražošanai. Esam kā vidusposms starp mežu un gatavo mēbeli. Esam radījuši savu pievienoto vērtību, un savā nišā “Krauss” darbojas jau 16 gadus, kļūstot par vienu no lielākajām šāda profila ražotnēm Baltijā.
Nesen saņēmām Zemgales Plānošanas reģiona balvu kā labākais šī gada Pļaviņu novada uzņēmums. Vienmēr ir patīkami, ja novērtē tavu darbu. Ikdienā strādājot, daudzas lietas neievēro, bet cilvēki no malas tomēr pamana, cik daudz esam paveikuši attīstībā. Ir daudzas jaunas lietas, kas ļauj strādāt efektīvāk uzņēmumam kopumā un ērtāk darbiniekiem. Tas ir nepārtraukts process, un arī paši nepārtraukti mācāmies. Visu laiku jātur roka uz pulsa, jo arī situācija tirgū mainās. Savu produkciju eksportējam uz 16 dažādām valstīm, un, ja kādā kas mainās, uzreiz to jūtam. Piemēram, pēc “Brexit” valūtas vērtība strauji mazinājās. Tas nav no mums atkarīgs, bet finansiāli tomēr ietekmē. Tas viss gan veicina pašiem būt aktīviem un neieslīgt rutīnā, bet meklēt jaunas iespējas un tirgus. Tomēr vairāk jāpaļaujas uz sevi, jo Latvija ir unikāla valsts, kur ir viss, kas cilvēkam nepieciešams.
Ārpus darba mana lielākā interese ir sports. Jau no bērnības man tuvs volejbols, un esmu Ozolnieku komandas veidotājs un atbalstītājs. Sporta zāle ir mana “baznīca”, un tur atstāju savu desmito tiesu un izsūdzu grēkus. Pēdējā laikā esmu atsācis arī nodarboties ar orientēšanos. Tas ir sporta veids, kas pilnībā novērš domas no darba un ikdienas rūpēm. Nespēju vienkārši skriet un atslābināties, bet, tiklīdz rokā ir karte, ieslēdzas citas domas. Esmu sev atklājis arī tādu interesantu nodarbi kā rogainings, kas ir līdzīgs orientēšanās sportam, bet plašāks. Tas viss dod lielu atslodzi.
Strauji tuvojas Ziemassvētki, kas liek nedaudz apstāties un pavadīt mierīgākas dienas kopā ar ģimeni. Pēdējos piecus gadus šajā laikā iznācis būt ārpus Latvijas, kur nav īstas Ziemassvētku sajūtas ar sniegu un eglīti. Šogad nolēmām palikt Latvijā un paši ar bērniem dosimies uz mežu pēc eglītes, jo Ziemassvētki ir brīdis, kad jābūt kopā ar savējiem un tuvā vidē.
