Līdz jaunajam mācību gadam atlicis nepilns mēnesis. Skaļāki kļūst arī kreiso frakciju deputātu protesti pret izglītības reformu mazākumtautību skolās.
Līdz jaunajam mācību gadam atlicis nepilns mēnesis. Skaļāki kļūst arī kreiso frakciju deputātu protesti pret izglītības reformu mazākumtautību skolās. Daļa deputātu no Tautas saskaņas partijas un apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesnieguši sūdzību Satversmes tiesā. Viņi uzskata, ka šī jautājuma izskatīšana tiesā palīdzēs atrisināt mazākumtautību izglītības problēmas mierīgā ceļā un veicināt saskaņu sabiedrībā. Absurdas cerības. Diskusijas šajā jautājumā allaž bijušas vētrainas un dažkārt arī visai nepatīkamas. Viena tiesa šai problēmai diezin vai pieliks punktu. Turklāt izglītības reformas apspriešana vienmēr bijusi politizēta un atgādina bumbiņas spēli — ja jūs mums tā, tad mēs jums šitā. Izglītības reformas pretinieki paredzējuši rīkot arī vērienīgas protesta akcijas Esplanādē no 23. augusta līdz 3. septembrim. Iecerētas arī citas akcijas. Vai tās būs mierīgas, pagaidām gan nav zināms.
Manuprāt, izglītības reformas prasība, ka mazākumtautību skolās no 10. klases vairāki mācību priekšmeti jāmācās valsts valodā, vērtējama divējādi. Ja likums nespiestu, latviešu valodu nemācītos ne puse citu tautību cilvēku. Tajā skaitā arī krievu valodā runājošie skolotāji, kuriem pieklātos veicināt izglītošanos un savas valsts valodas apguvi.
No otras puses, varu piekrist kādas mazākumtautību skolas direktores teiktajam, ka šī norma neveicinās bērnu sekmes. Ja viņiem ir grūtības mācīties dzimtajā valodā, tad latviski jau to nedarīs ne tik. Tomēr bijis pietiekami ilgs laiks, lai cilvēki saprastu, ka valoda jāmācās.
Latvijā ir skolas, kurās īsteno dažādu mazākumtautību programmas, arī poļu, armēņu un citas. Ar to valsts ir tikai bagātāka. Lai arī likums attiecas uz visām valsts un pašvaldību skolām, šo izglītības iestāžu pārstāvji neprotestē. Acīmredzot viņi vairāk par citiem apzinās, cik bagāts ir izglītots cilvēks. Turklāt šajās skolās bērni veiksmīgi apvieno pamata izglītības iegūšanu un savas etniskās identitātes apzināšanos. Mācības latviešu valodā to nespēj aizkavēt.
Manuprāt, ne tiesas, ne protesti pret izglītības reformu nespēs neko mainīt, vien veicinās spriedzi un naidīgumu, kā mūsu sabiedrībā jau tā ir pārāk daudz.
