Aiviekstes pagasta “Burtnieku” saimniecības īpašnieki Anfisa un Ivans Račicki aizvakar rīkoja kartupeļu stādīšanas talku. Šogad tā ir vismaz nedēļu vēlāk nekā citus gadus.
Aiviekstes pagasta “Burtnieku” saimniecības īpašnieki Anfisa un Ivans Račicki aizvakar rīkoja kartupeļu stādīšanas talku. Šogad tā ir vismaz nedēļu vēlāk nekā citus gadus.
Lauku darbu kalendārs vēsta, ka agrie kartupeļi jāstāda ap 20. aprīli, bet parastie — ap 20. maiju. Piemērotākais laiks kartupeļu stādīšanai esot tad, kad ābeles zied. Ieilgušā pavasara dēļ zemnieki tomēr vairāk vadās pēc sinoptiķu prognozēm un laika apstākļiem, nevis tautas ticējumiem.
Palīgā aicinot kaimiņus, Račicku ģimene kartupeļus parasti stādījuši aprīļa beigās, bet šopavasar tikai maija sākumā. Saimniecībā ir astoņi hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, divos no tiem iestādīti kartupeļi. Pārējās platībās ir pļavas un ganības, jo “Burtniekos” ir arī četras govis.
Gandrīz vienlaikus zemē likti gan agro, gan parasto šķirņu bumbuļi. Pieredzējuši kartupeļu audzētāji prāto, ka šogad Latvijā nemaz tādu īstu agro kartupeļu nebūs. Visi nobriedīs vienlaikus, agrie varbūt tikai nedēļu ātrāk.
Anfisa Račicka saka:
— Pagājušajā gadā nopirku četru šķirņu sēklas kartupeļus, bet šim gadam sēklu jau izaudzēju pati. Apstādīti trīs lauki. Nezāļu iznīdēšanai nelietojam nekādas ķimikālijas, tikai kaisām pelnus augsnes skābuma regulēšanai un zemē iestrādājam kūtsmēslus. Ražojam ekoloģiski tīru produkciju, taču, kāda būs raža, paredzēt nevaru. Vienu gadu pat bija tā, ka iestādījām 12 kastu tupeņu, bet novācām divas. Knapi sēklai pietika. Arī šogad skatīsimies — ja būs laba raža, daļu varēsim pārdot, ja izaugs mazāk, visu apēdīsim paši.
Iztikšanu ģimenei nodrošina piensaimniecība. Mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Vietalvas pagasta piensaimnieku biedrību “Bites”, kur nododam pienu.
Račicki saimnieko aptuveni desmit gadu. Par zemniekiem kļuvuši tāpēc, ka dzīve tā iegrozījusies. Anfisas kundze ilgus gadus nostrādāja Pļaviņu maizes ceptuvē, bet vīrs Ivans bija autobusa vadītājs. Kad Anfisas kundzei saslima māte, viņa bija spiesta no darba aiziet. Lai izdzīvotu, bija jāsāk saimniekot. “Sākumā tas tiešām bija izdzīvošanas jautājums, taču tagad iztiekam gluži labi. Dzīvojam ar vīru divatā. Pietiek ar to, ko nopelnām par pārdoto pienu un dārzeņiem,” saka Anfisa Račicka.
