Firma “BRZA Agro” darbību sāka pirms piecpadsmit gadiem Skrīveros. Tā darbojas bioenerģijas jomā, konsultējot ražotājus par enerģijas ieguves tehniskajiem risinājumiem. Firmas direktors skrīverietis Udo Pērsis ar savām zināšanām palīdzējis vai katra Latvijā bioenerģijas jomā strādājoša uzņēmuma izveidošanā.
Novadā daudziem nezināmi
Firmu ierasts asociēt ar veikalu, moderni iekārtotu biroju. “BRZA Agro”, pārdodot zināšanas, nekas tāds nav vajadzīgs. Arī šoruden izstādē “Rāmavā” stends bija vienkāršs, bet interese par firmas piedāvātajiem pakalpojumiem liela. Brīdi pirms sarunas ar firmas direktoru pie stenda sapulcējās cilvēki, kuri vēlējās uzzināt par eļļas spiedēm. Kādu laiku nācās pagaidīt, jo izstādes apmeklētājiem bija daudz jautājumu, uz kuriem direktors kopā ar uzņēmuma darbinieci, sievu Agitu Pērsi centās atbildēt.
— Ko nozīmē vārds “bioenerģija”?
— Tā ir eļļa, kuru var ne tikai cept, bet arī izmantot braukšanai, iekšdedzes dzinēju darbināšanai kā biodīzeli, bioetanolu, biogāzi. Līdz šim firmu neesam plaši reklamējuši, jo mūsu produkts ir specifisks, un tie, kuri par to interesējas, mūs atrod paši, — stāsta Udo. — Viens no veidiem, kā sevi reklamēt un tajā pašā laikā pelnīt, ir rīkot seminārus. Šogad tādi bija astoņi — Talsos, Daugavpilī, Cesīs, Priekulē un citur. Šajos semināros arī rodas potenciālo klientu loks. Rezultātā savu specifisko klientu lokā mēs esam pazīstami, bet vietējie — skrīverieši, aizkrauklieši — par mums varbūt nezina neko. Vietējos, kuri ražo pārtikas preces, darbojas novada teritorijā, pazīst vai ikkatrs, bet par SIA “BRZA Agro”, kura strādā ne tikai Latvijas, bet pat starptautiskā mērogā, zina retais.
Igauņi atkal pārāki
Firma ne tikai pārdod citu ražotās iekārtas, bet ķērusies arī pie savu produktu ražošanas. Daži no tiem, piemēram, eļļas filtrs un graudu tilpuma masas mērītājs, bija atvesti arī uz izstādi. Viens no projektiem top sadarbībā ar Rēzeknes linu rūpnīcu — eļļas linu audzēšanai, eļļas ieguvei un salmu pārstrādāšanai. Šogad no Eiropas ievedīs ziemas eļļas linu sēklas, kuras vasaras sākumā jau dos pirmo ražu. No jaunās ražas sēklas piegādās atpakaļ klientiem Eiropā, bet salmus uz vietas pārstrādās izolācijas materiālā, kuru var izmantot arī guļbūvju siltināšanai. Pēc šiem materiāliem ir liels pieprasījums, bet izstādē aplūkojamos paraugus ražo nevis Latvijā, bet gan kaimiņos — Igaunijā.
Arī Poišas kundze spiež eļļu
Udo Pēris konsultē arī Zemkopības un Ekonomikas ministriju, iesakot idejas bioenerģijas ražošanas un lietošanas jautājumos. — Latvijā jau tagad ir liels bioenerģijas potenciāls,mēs veiksmīgi varētu konkurēt ar ierastajiem enerģijas veidiem. Diemžēl pie mums neviens nav ieinteresēts šīs idejas “bīdīt uz priekšu”. Zaļā enerģija ne vienmēr nozīmē dārgu tās ieguves procesu. Latvijā runā par mistiskām viena megavata jaudas biogāzes stacijām, bet mans ieteikums ir uzcelt un darbināt divtik mazākas — 500 kilovatu stacijas, jo pretējā gadījumā enerģija, ko iegūst šādās stacijās, izmaksā pārāk dārgi, un ieguvēji ir nevis patērētāji, bet gan enerģijas ražotāji. Zaļajai enerģijai jākonkurē ar fosilo, nevis jākalpo par peļņas avotu.
Padomus un risinājumus Udo kungs sniedz ne tikai par megavatiem. Interesanta sadarbība izveidojusies ar psihoterapeites Ainas Poišas vīru Gati. Viņu ģimenes bizness ir eļļas iegūšana no visiem iespējamajiem produktiem. Pašlaik viņi piedāvā 25 dažādas eļļas, sākot no ierastajām rapša un linu līdz pat paprikas un riekstu.
