Svētku nekad nevar būt par daudz, tā droši vien nodomāja pastas jeb makaronu cienītāji un nolēma, ka 25. oktobris būs Pastas diena. Taču makaroni mūsu ēdienkartē ir ne tikai reizi gadā, tie daudziem kļuvuši par neatņemamu ēdiena sastāvdaļu ikdienā.
Vārds ‘‘pasta’’ cēlies no latīņu valodas. Gatavot pastu nozīmē sajaukt ūdeni ar miltiem, lai varētu veidot formu. To var gatavot no rīsu vai sojas miltiem, bet Itālijā lielākoties to gatavo no cieto kviešu miltiem. Pasta jeb makaroni visbiežāk asociējas ar mūsdienu itāļu virtuvi, taču to pirmsākumi ir daudz senāki.
Pastai ir vairāk nekā 300 formu un dokumentēti vairāk nekā 1300 nosaukumu. Taču, kā TED platformā saka Ņujorkas Modernās mākslas muzeja vecākā kuratore Paula Antonelli: “Makaroniem nevar atrast pirmo dizaineru, pirmo izgudrotāju, un tieši tas ir visskaistākais — makaroni pieder tautai.”
Starp citu, pastu dēvē arī par laba garastāvokļa ēdienu. Makaronu sastāvā ir vielas, kas stimulē serotonīna rašanos un vismaz pusstundu pēc makaronu ēšanas nodrošina labu garastāvokli.
Sadarbībā ar “Dobeles dzirnavnieku” piedāvājam “Staburaga” lasītājiem konkursu, kurā trīs uzvarētāji saņems dažādu veidu makaronus, ko ražo uzņēmums.
Atbildes gaidīsim līdz 2. novembrim pulksten 12 e-pastā: aka@staburags.lv vai pa tālruni 22001512.
1. Kurā gadā Dobelē tika uzcelta pirmā pastas ražotne?
a) 2003.,
b) 2007.,
c) 2012.
2. Cik pilngraudu pastas produktu ražo “Dobeles dzirnavnieks”?
a) 4,
b) 7,
c) 9.
3. Kā sauc pastas veidu, kura forma līdzinās rīsu graudam?
a) puntine grandi,
b) gnochhi,
c) fusilli.
4. No kādiem graudiem tiek ražota “Dobeles dzirnavnieka” pasta?
a) durum cieto kviešu graudiem,
b) mīksto kviešu graudiem,
c) miežu graudiem.
5. Pastas uzturvērtībā ietilpst daudz:
a) tauku,
b) olbaltumvielu,
c) ogļhidrātu. ◆