Mazzalvieši Vita un Imants Zeltiņi dzīvē ievadījuši trīs jaunās ģimenes. “Diezgan daudzi mūs uzskata par paraugģimeni, kaut mūsu dzīvē ir tāpat kā citiem — gaišāki un tumšāki mirkļi,” atzīst Zeltiņi.
Mazzalvieši Vita un Imants Zeltiņi dzīvē ievadījuši trīs jaunās ģimenes. “Diezgan daudzi mūs uzskata par paraugģimeni, kaut mūsu dzīvē ir tāpat kā citiem — gaišāki un tumšāki mirkļi,” atzīst Zeltiņi. Vita un Imants ir sirsnīgi un atraktīvi cilvēki, un arī tas noteikti ir noteicošais, kāpēc viņiem uztic vedēju lomu.
“Trakas” kāzas
Vita un Imants uzskata, ka pirmās viņiem bijušas “trakās” kāzas, jo tās bija jāvada divās valodās — latviešu un krievu. Kāzās pulcējušies ap simt viesu, turklāt Vita tolaik gaidījusi bērnu. “Mums tas bija īsts pārbaudījums. Publika bija jauka, un viss galu galā izdevās labi,” atceras Vita.
Vita un Imants bijuši vedēji tikai radu kāzās. Arī Vitas krusttēvu, kurš apmēram 50 gadu vecumā precējās otrreiz, laulības dzīvē ievadījuši viņi. “Atceros, toreiz krusttēvs bija tik uztraucies,” stāsta Vita. “Divas stundas pirms sarunātā laika mūs kādā krustojumā Rīgā bija gaidījis un baidījies, ka neatbrauksim. Prieks, ka viņi ir ļoti laimīgi.”
Divas no kāzām, kurās vedēji bijuši Vita un Imants, svinētas Latgalē. Tā ir Vitas dzimtā puse, arī daudzi radi tur dzīvo. Viņi atzīst, ka šajā novadā vēl cieņā tautiskās tradīcijas, piemēram, līgavas izpirkšana.
“Par vedējiem būt ir grūti,” spriež Imants. “Lai arī tradīcijas vienādas, katras kāzas un pāri ir atšķirīgi. Viens grib, lai kāzas būtu atturīgas, citam patīk, ja daudz un skaisti runā. Tomēr, ja esi apņēmies, jādara.” Vitai un Imantam, šķiet, piemīt dabas dots talants iekustināt un organizēt. Viņi atzīst, ka nekad neesot bijuši klusie malā sēdētāji, vadīti arī atpūtas vakari Mazzalvē.
Turpina Zeltiņu ģimenes “Konstitūciju”
Vita un Imants “saviem” jaunlaulātajiem cenšas būt vedēji ne tikai skaistākajā dzīves brīdī, bet arī ikdienā. Ik pēc gada katram pārim gluži vai jāatskaitās, kā gājis. Zeltiņu ģimenei vedēji kāzās izsnieguši “Konstitūciju”, kurā katrā kāzu jubilejā top ieraksts. Arī jaunajiem Vita iesaka tādu iekārtot. Kāzu gadadienās vedēji cenšas apciemot jaunās ģimenes, nu jādodas ciemos uz Varakļāniem pie Intas un Gunta Nagļiem, kurus Zeltiņu ģimene ievadīja laulības dzīvē pirms gada — 24. augustā.
Neviens negrib būt nabags
“Vedēju pienākums ir panākt, lai viesiem būtu jautri un neaizmirstu arī jauno ģimeni,” uzskata Vita un Imants. “Vispirms jācenšas atraisīt kāzu viesus, savstarpēji iepazīstināt. Izmantojam arī spēli, kurā katram jāatbild uz jautājumu, kāpēc atnācis uz šīm kāzām. Asprātīgi atbilžu varianti jau doti, un reizēm gadās interesantas sakritības. Kāds omulīga izskata kungs bilst, ka nācis šurp, lai apburtu ar savu šarmu. Vakara gaitā tā arī bija — viņš dziedāja, interesanti stāstīja un cilvēkiem iepatikās.
Parasti kāzās simboliski nosaka bagātākos radus. Sievas un vīra radiem jāsien virtene, un pēc tās garuma nosaka turīgākos. Neviens jau negrib palikt nabadzīgākais, viesi iekarst un visu ko virtenē iesien! Pat kurpju auklas un zeķbikses.”
“Audi” ar kravas mašīnas riepu
Vedēji atzīst, ka dažas tradicionālās izdarības tomēr neizmantojot, piemēram, pūriņa naudas vākšanu pirmdzimtajam. Kā justies tam, kurš nevar atļauties naudu ziedot? Ir tradīcijas, kuras cenšas ievērot visās kāzās — vainadziņa mešana, siržu saslēgšana. Arī pēdējās krustcelēs pirms mājām kāzu viesi apstājas un ar dziesmu dzen bēdu prom, lai mājup brauktu pa Laimes mātes ceļu.
Vitai un Imantam netrūkst atgadījumu, par kuriem pasmieties. Kādās kāzās jaunā vīra draugi mednieki sarīkojuši godavārtus. Pēc tiem, iebraucot pagalmā, visiem lieli smiekli. Izrādās, mednieki pamanījušies vedējtēva mašīnai “Audi” piekarināt ķēdē iesietu kravas automašīnas riepu ar visu disku. “Mašīna jaudīga, lauku ceļš, tāpēc putekļos neko nemanām. Tā visu ceļu ar “piekabi” nobraucām,” atceras Imants.
Savukārt Vita savu misēkli atklājusi, tikai skatoties ierakstu videolentē. “Skatos un brīnos, kā pirms došanās uz baznīcu saku — tagad dosimies pēdējā gaitā. Labi, ka neviens tobrīd to nesaklausīja, bet lentē to kadru var izdzēst,” smej Vita. Atmiņā arī jautras situācijas, kad mācītājs nevar jaunajam vīram dabūt gredzenu pirkstā, bet kāzu viesi paklusām smej: “Vajag uz pirksta uzspļaut!”.
Labāk pašam par muļķi palikt
Vedēji bilst, ka viņiem jābūt arī labiem psihologiem un jājūt, kuram cilvēkam ko var atļauties. Iepriekš jāizdomā, kādu pienākumu katram uzticēt, lai neapvainojas. “Viens cilvēks var sabojāt kāzu atmosfēru uz ilgu laiku. Starpgadījumu jāprot pārvērst jokā. Ja kādam “uzkāpj uz varžacīm”, labāk pašam par muļķi palikt,” pārliecināts vedējtēvs.
Vita atzīst, ka mūsdienās vedējiem jābūt diezgan bagātiem, lai sagādātu visu nepieciešamo, tāpēc daļu izdevumu sedz paši jaunie. Vita un Imants uzskata, ka būt vedējiem tomēr ir gods — tātad jaunā ģimene uzticas. Kaut arī no atbildības neizsprukt arī vēlāk, jo savām ģimenītēm jābūt paraugam. “Ja pāris ir kopā un mīļi dzīvo, mēs visu esam izdarījuši labi,” bilst Vita.
