Šīgada 20. februāra “Staburagā” bija publicēts raksts “Man neskauž panākumi darbā”. Vēlos paust savas domas.
Man neskauž, ka pensionāriem ir darbs, bet uztrauc tas, cik daudz ir jaunu cilvēku bezdarbnieku. Varbūt šī Elmas kundze viedokli, ka pensionāriem vajadzētu aizliegt strādāt, ir dzirdējusi no manis vai kāda cita, bet tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs, īpaši šajā laikā. Tā nebūs ne diskriminācija, ne absurds, ja tiešām mēs, pensionāri, apzinātos patieso situāciju valstī. Kas tad ir šie bezdarbnieku tūkstoši? Tie taču visi ir mūsu bērni, mazbērni, draugi, kaimiņi, mūsu Latvijas tauta! Ja visi pensionāri atstātu savas darba vietas, ai, kā mazinātos bezdarbs, un nebūtu jāorganizē akcijas “Ziedojiet neēdušajām ģimenēm!”!
Lai cik liela vai maza ir pensija, bet izdzīvot (neteiksim lepni dzīvot) var, labāk pieskatīsim savus mazbērnus, nebūs jāalgo auklītes vai jāmeklē palīdzība pašvaldībā, lai samaksātu par bērnudārzu. Pensionāri tā var palīdzēt, un nevajadzēs šausmināties par to, ka atkal kaut kam jāziedo.
Par šo jautājumu būtu jādomā valstiski, to vajadzētu skatīt deputātiem Saeimā. Ja ir pensija, nevajag citu ienākumu. Nu jā, bet tur jau arī vismaz trešdaļa ir pensionāri. Manuprāt, pienācis laiks jaunajiem teikt savu vārdu par šo situāciju. Vai tas ir pareizi, ka jaunie speciālisti beidz augstskolu un aizbrauc no Latvijas, jo daudz darba vietu aizņem pensionāri?
Pensionāri, nedzīvosim pēc principa — man, man un pēc iespējas vairāk!
