Peldoties dīķī, varbūtība aci pret aci sastapties ar krokodilu vai parka zālienā ieraudzīt milzīgu svešzemju rāpuli Latvijā kļūst aizvien lielāka, jo gan legāli, gan nelegāli te ierodas aizvien vairāk eksotisku “imigrantu”.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vērš uzmanību, ka par savvaļas sugu, tostarp arī dažu eksotisko dzīvnieku sugu turēšanu nebrīvē, spēkā stājušies jauni normatīvie akti. Dzīvnieku aizsardzības likuma 3. panta 1. daļa noteic, ka aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā šādus dzīvniekus: plēsēju kārtas savvaļas dzīvniekus, primātus, jūras zīdītājus, krokodilu kārtas dzīvniekus, čūskveidīgos dzīvniekus. Aizliegumi nav saistošie zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.
Krokodils un
piraijas
Lielās talkas dienā aprīlī visu televīziju ziņu raidījumus “apskrēja” ziņa, ka ūdenslīdēji no Liepājas Tirdzniecības kanāla reizē ar gružiem izvilkuši nezināmas sugas krabi. Pēc brīža tika precizēts — tas ir Ķīnas krabis. Makšķernieki un Liepājas ezera zvejnieki tādus sastop vismaz desmit gadu. Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, visticamāk, nokļuvuši ar kuģu balasta ūdeņiem.
DAP Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vecākā referente Rita Jakovļeva zina teikt, ka arī šogad maija vidū Liepājas pusē dabā bez saimnieka atrasts kārtējais bruņurupucis. 5. jūnijā zālienā Rīgā noķerta divus gadus veca klaiņojoša iguāna. Ādažu poligonā aprīlī atrasts vairākus metrus garš pitons. Visticamāk, daudziem prātā vēl stāsts par Olainē dīķī noķerto krokodilu un rudenī Daugavpilī atrasto piraiju. “Nevaru nosaukt precīzu skaitu, cik no Latvijā savvaļā palaistiem klīstošiem sarkanausu bruņurupučiem nogādāti zoodārzos Rīgā un Daugavpilī un cik vēl klīst brīvā dabā,” atzīstas R. Jakovļeva.
Var apēst
“vietējos”
DAP aicina ar atbildību izturēties pret saviem mājas mīluļiem un Latvijas dabu, jo svešās rāpuļu, abinieku, zivju vai citas sugas, kas tiek turētas kā mājdzīvnieki, nokļūstot Latvijas dabā, var kļūt invazīvas un radīt draudus vietējai faunai. Šīm sugām nav dabisko ienaidnieku jaunapgūtajā teritorijā, tāpēc tās ātri izplatās un nereti izskauž no biotopiem ierastās sugas. Jānorāda arī fakts, ka līdz ar eksotisko dzīvnieku nonākšanu Latvijas faunā var nonākt arī dažādas viņu pārnēsātas infekcijas, kas varētu radīt bīstamību vietējām sugām — skaidro DAP speciāliste.
Ja eksotiskais mājas mīlulis apnicis, nekādā gadījumā nedrīkst viņu izlaist vietējā upītē vai mežmalā — dzīvnieciņi jānogādā kādā zoodārzā vai jāsazinās ar DAP.
