Rīgā svinīgā apbalvošanas ceremonijā desmit dažādās nominācijās godināja mediķus, kurus pateicības saņemšanai izvirzījuši iedzīvotāji. Nominācijai “Gada ārsta palīgs” iedzīvotāji bija ieteikuši arī ģimenes ārstes Dagmāras Eglītes palīdzi Ludmilu Bankevicu no Skrīveriem.
Skrīverieši ir aktīvi
“Gada balva medicīnā” tik plašu Latvijas iedzīvotāju atbalstu ieguva pirmo reizi — savu mediķi ieteica 5728 iedzīvotāji, tajā skaitā daudzi skrīverieši. Balvu pasniedza desmit nominācijās, no tām sešās uzvarētājus noteica iedzīvotāji, bet četrās — nozares ekspertu žūrija. Sabiedrības balsojumā izvirzīja pretendentus Gada māsas, ārsta palīga, vecmātes, farmaceita, rehabilitācijas speciālista un ārsta noteikšanai. Laureāti saņēma mākslinieka Armanda Jēkabsona veidoto balvu — statueti kā dzīvības asnu.
Nominācijai “Gada ārsta palīgs” iedzīvotāji bija izvirzījuši 18 pretendentu. Ludmila Bankevica par laureāti nekļuva, bet viņas iekļaušana labāko ārstu palīgu skaitā ir augsts darba novērtējums — pacientu atzinība ir visvērtīgākā balva.
Ludmila Bankevica sākumā par sevi stāstīt nevēlējās. “Es daru savu darbu, un man nepatīk publicitāte,” viņa sacīja. Bet varbūt viņa izdara vairāk nekā amata pienākumi nosaka? “Citādi es neprotu, man patīk mans darbs,” viņa atbildēja. “Man sagādā prieku tas, ka es varu palīdzēt. Tas ir interesants darbs, kurā daudz ir jāmācās no jauna, jāpilnveidojas. Liels paldies visiem, kuri mani ir ieteikuši balvai. Piedalījos mediķu godināšanas pasākumā, tas bija skaists, saviļņojošs. Būt zālē līdzās ievērojamiem Latvijas mediķiem, no kuriem mēs daudz mācāmies, man bija liels pagodinājums.”
Medicīnā jau
30 gadu
“Esmu beigusi Daugavpils medicīnas skolu, un aprīlī apritēs 30 gadu, kopš strādāju medicīnā. Toreiz man šķita, ka es visus varēšu izglābt. Savas darba gaitas sāku Skrīveru aprūpes centrā, tajā nostrādāju vairāk nekā 20 gadu. Desmito gadu esmu ģimenes ārstes Dagmāras Eglītes palīdze un apmēram 11 gadu strādāju arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Aizkraukles brigādē, tur esmu reizi nedēļā, sestdienās. Abi darbi ir savstarpēji saistīti — darbs “ātrajos” dod lielu pieredzi un ļauj pilnveidot profesionālās iemaņas, tajā izmantoju ģimenes ārstes praksē gūto pieredzi un otrādi. Arī meita ir izvēlējusies medicīnu — viņa studē Latvijas Universitātes Medicīnas koledžā un grib būt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīdze. Viņu no šīs izvēles vairs necenšos atrunāt —
katram ir jādara tas, kas viņam patīk.”
Bez humora
neiztikt
Iedzīvotāju labās atauksmes nolasījām arī Ludmilas kundzei — viņi ir pamatojuši, kādēļ apbalvošanai iesaka tieši viņu. Piemēram, Ludmila palīdz arī naktī, ir atsaucīga, laipna, izpalīdzīga, mēdz pajokot.
“Ārsta palīga ikdiena nav viegla,” viņa saka. “Organizēju apmeklētāju plūsmu, pieņemu pacientus, dodos arī mājas vizītēs, kad ir ļoti daudz saslimušo un ārstei fiziski nav iespējams visus apmeklēt. Pacientiem palīdzu arī naktīs — bez vajadzības jau viņi man nezvana. Ārsta praksē tas ir komandas darbs. Ir jābūt laipnai, bet arī stingrai. Un bez humora neiztikt, tas palīdz savstarpējā komunikācijā ar pacientiem. Medicīnā ir grūti strādāt, ja nesaprot jokus.”
Kā izdodas būt “formā”, ja ir tik liela slodze ģimenes ārstes praksē un “ātrajos”? “Relaksējos,” viņa saka. “Vasarā ar kolēģi katru dienu nūjojam apmēram piecus kilometrus pa Skrīveru dendrāriju un peldam Daugavā līdz pat rudenim, bet ziemā nūjot iznāk retāk. Esam piedalījušās arī nūjošanas nometnē. Ar nūjošanu mūs aizrāva ārste Eglīte, jo arī viņa nūjo. Cenšos stiprināt savu veselību, lai pati būtu vesela un varētu palīdzēt citiem.” ◆
