— Vairākās slimnīcās ticīgajiem iekārtotas kapelas, lūgšanu telpas. Kādi slimnīcā ir kapelāna pienākumi? — jautā Anita no Pļaviņām.
— Vairākās slimnīcās ticīgajiem iekārtotas kapelas, lūgšanu telpas. Kādi slimnīcā ir kapelāna pienākumi? — jautā Anita no Pļaviņām.
— Par kapelāniem kalpo arī ordinēti mācītāji, taču kapelāns nav tas pats, kas draudzes mācītājs, — skaidro Latvijas profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācijas vadītāja Dana Kalniņa—Zaķe. — Ja ordinēts mācītājs ir arī kapelāns, slimnīcā viņš apmeklē un sniedz palīdzību ne tikai savai konfesijai piederīgajiem, nepārstājot piederēt kādai konkrētai konfesijai un noteiktai ticības kopienai. Kapelāns ir ne tikai garīgās aprūpes organizētājs, bet arī īstenotājs, kurš strādā komandā ar mediķiem, piedalās konsīlijā, ja nepieciešams, sniedz ieskatu, kā cilvēka garīgās vērtības, uzskati un ticība ietekmē viņa spēju uzveikt slimību.
Kapelāns ir kā tilts, kas slimnīcā nokļuvušam cilvēkam palīdz aizsniegt un izmantot savus garīgos resursus. Ja cilvēks ir piederīgs citai reliģijai, kapelāna uzdevums ir noskaidrot, kas nepieciešams viņa garīgajai aprūpei. Ticībā sakņojas arī daudzas sadzīviskas lietas, kas mediķiem var paslīdēt garām, bet tomēr būtiski ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Viens no kapelāna uzdevumiem ir izglītot personālu par kultūras atšķirībām, izskaidrot, kāpēc izvirzītas tās vai citas prasības. Šajā gadījumā kapelāns ir kā sūtnis, cilvēka aizstāvis vai gribas paudējs. Tā ir pacientu tiesību joma, kur kapelāns ir vidutājs, situācijas harmonizētājs. viņa neģērbj balto virsvalku, jo tas “iezīmē” medicīnisko personālu. Ja nu vienīgi reanimācijas nodaļā, kur viņu uzaicina, un tad virsvalks nepieciešams medicīnisku apsvērumu dēļ. Taču no pacientiem un apmeklētājiem kapelānu atšķir tāda pati piespraude kā citiem slimnīcas darbiniekam, kur nosaukts viņa amats.
Svarīgi saprast, ko katrs slimnieks gaida, un uzturēt cerību. Ir tūlītējas cerības — ka drīz nokļūs mājās, ka operācija palīdzēs. Un ir tālākas cerības — ka izdosies pašam par sevi parūpēties, ka nebūs jālūdz palīdzība. Bet ir arī galējas cerības — ka sastapšu Dievu, ka miršu viegli, ka nemiršu viens.
Ārstējoties slimnīcā, cilvēkam vajadzētu zināt, kas šajā vietā rūpēsies par viņa garīgo aprūpi. Kā to paziņot, to izlemj pati iestāde. Tas kā savu darbu organizē kapelāns, arī var atšķirties. Vai nu ārsts iesaka, vai pacients pats ierodas, vai kapelāns viņu uzmeklē.
Personāla attieksme pret kapelānu — veselības garīgās aprūpes profesionāli — ir dažāda. Joprojām nepieciešams liels izglītošanas darbs, lai to izprastu un novērtētu. Asociācija darbojas tikai otro gadu.
Parasti slimnīcās garīgo aprūpi veic laji, kas ieguvuši arī katras konfesijas noteikto nepieciešamo izglītību. Asociācija izvirzījusi standartu — ir jābūt augstākajai teoloģiskajai izglītībai, turklāt jāiegūst klīniskā apmācība ar praksi slimnīcā, līdzīgi kā ārstam rezidentam. Nākamā kapelānu apmācību grupa tiek plānota oktobrī, novembrī, mācības ilgst astoņas līdz desmit nedēļu. Rudenī Latvijā atkal plāno viesoties Amerikā ordinēta mācītāja Dace Skudiņa, kura strādā par kapelāni kādā ASV klīnikā un aizsāka šo darbu Latvijā. Viņas vēlme ir apmācīt kapelānu grupu — vēlams, septiņus cilvēkus — kaut kur ārpus Rīgas. Ne visiem ir iespēja mācību laikā divus mēnešus dzīvot Rīgā.
