Jau pirmajā jaunizveidotās valdības darbības dienā noticis kas līdz šim nebijis — pieprasīta nule apstiprinātā ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska demisija. To vēlas partiju apvienība “Par labu Latviju” un “Saskaņas centrs”. Iemesls šādai prasības — Kristovska kunga un Pilsoniskās savienības (PS) biedra Amerikā dzīvojošā ārsta Aivara Sluča elektroniskā sarakste.
Viņi it kā ir vienisprātis par to, ka kopīgiem spēkiem jācīnās pret krieviem Latvijā. Sluča kunga izteicieni nepārprotami vērsti uz starpnacionāla naida kurināšanu, piemēram, “nevaru ārstēt krievus vienlīdzīgi latviešiem Latvijā”. Kristovska kungs vēstulē atbild: “Piekrītu tavam redzējumam un vērtējumam.” Tā to izklāsta opozīcijā esošās partijas. Protams, vēstulē nav tikai pāris rindu, un atbalsts izteikts ne tikai konkrētajam teikumam. Iedziļinoties jautājumi rodas viens pēc otra — kāpēc šāda vēstule nokļuvusi publiskajā telpā, kāpēc tikai tagad, dienu pēc iecelšanas amatā, to dara zināmu, nevis pirms vēlēšanām? Atbildes vēstule ir nosūtīta ne tikai Sluča kungam, bet adresēta arī [email protected]. Tātad kāds no tās saņēmējiem kā tāds Jūda pataupījis, lai īstajā brīdī to celtu gaismā. Kristovska kungam, cilvēkam, kurš ir partijas vadībā, vēl nesen bija aizsardzības ministrs, vajadzēja padomāt, ka agri vai vēlu par saviem vārdiem nāksies atbildēt. Viens no PS dibinātājiem, nu arī Saeimas deputāts vietalvietis Ansis Saliņš, “Staburagam” komentējot šo gadījumu, teic, ka ceturtdien notikušajā partijas valdes sēdē runāts arī par iespējamo Sluča kunga izslēgšanu no biedru saraksta. To, kāpēc šī informācija atklātībā nodota tikai tagad, Saliņa kungs vērtē šādi: pēdējos “skeletus no skapja” priekšvēlēšanu laikā izvilkt gaismā nebūtu bijis izdevīgi, un šāda informācija citu spēcīgu kandidātu dēļ paliktu ēnā. Domāja tā, kā rakstīja, vai nē, bet tā nu ir noticis. Gadījums nodots izvērtēšanai Saeimas Ētikas komisijai. Savukārt jau 9. novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti lems par neuzticības izteikšanu jaunievēlētajam ministram. Skumjākais šajā notikumā ir kas cits. Tā vietā, lai darītu visu iespējamo vēlētāju labā, jau pirmās dienas sākas ar “netīrās veļas mazgāšanu”. Kārtējo reizi mēs, vēlētāji, varam tikai noskatīties, kā viņi tur, “augšā”, plēšas, un secināt: mēs būsim pēdējie, par kuriem atcerēsies.
