Francūzis bez vīna vai konjaka nav francūzis. Arī kafiju viņi gatavo īpaši: stipru, tikko vārītu kafiju izfiltrē, pieber mazu šķipsniņu sāls.
Francūzis bez vīna vai konjaka nav francūzis. Arī kafiju viņi gatavo īpaši: stipru, tikko vārītu kafiju izfiltrē, pieber mazu šķipsniņu sāls. Tad salej krūzītēs, katrā ielejot mazliet konjaka un pieberot cukuru.
Meksikāņi maltajai kafijai pievieno mazliet kakao. Piena vai saldā krējuma vietā dažreiz gluži kā cepurīti kafijai uzliek ar cukuru sakultu olas dzeltenumu. (Divām vai trim kafijas tasītēm pietiek viena olas dzeltenuma.)
Itālieši kafiju vāra lielākoties pienā. Turklāt cukuru nekad nepieber tasītē, bet pasniedz atsevišķi cukurtraukā.
Japāņi, kā vienmēr, ir oriģināli. Viņi karstu stipru kafiju sajauc vienādās attiecībās ar saldu kakao un vēlreiz uzkarsē. Katrā tasītē pievieno saldo krējumu.
Īru gatavotā kafija lieliski uzmundrina un atsvaidzina. Karstumizturīgā stikla glāzē ielej vienu trešdaļu īru viskija (vai degvīna) un pielej karstu stipru kafiju. Pievieno cukuru un izmaisa. Izrotā ar sakultu saldo krējumu.
(“Māja”)
