Sēklaudzētāju reģistrā iekļautās Aizkraukles rajona saimniecības nākamā gada ražai šoruden iesējušas 2004 ha ziemāju, 1563 ha no tiem ir šķirnes sējumi.
Sēklaudzētāju reģistrā iekļautās Aizkraukles rajona saimniecības nākamā gada ražai šoruden iesējušas 2004 ha ziemāju, 1563 ha no tiem ir šķirnes sējumi.
Dala divās grupās
Salīdzinot ar šo gadu, 2002. gada rudenī iesēja 1973 ha ziemāju, no kuriem 1800 ha bija šķirnes sējumi.
Šī gada septembrī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bija publicēts jaunais Latvijas augu šķirņu katalogs, kurā šķirnes sēklas sadalītas divos sarakstos — A un B. A grupas šķirnes sēklas izturējušas īpašu pārbaudi, atzītas kā stabilas, viendabīgas un nemainīgas. Daļu B sarakstā minēto šķirņu vēl pārbauda. Pēc noteiktu kvalitātes prasību izpildes tās iekļaus A sarakstā. B grupas šķirnes var izmantot līdz 2006. gadam un vēl trīs gadus pēc šķirnes izņemšanas no kataloga.
Šķirne nosaka kvalitāti
Neretas pagasta zemnieku saimniecība “Ģēģeri” kā piemērotāko kvalitatīvu pārtikas graudu audzēšanai izvēlējusies A grupas ziemas kviešu šķirni “Bussard”. Šajā saimniecībā šīs šķirnes ziemas kviešus sēj jau trešo gadu. “Ģēģeros” šogad audzēja arī īsstiebru ziemas kviešu šķirni “Hereward”. Tās turpinājums ir šķirne “Kris”. Lietojot intensīvo audzēšanas metodi,
tā ir ļoti ražīga.
Sunākstes pagasta “Jaunpīlādžos” jau trešo rudeni sēj augstas kvalitātes pārtikas labības šķirni “Kontrast”, kuru šogad izvēlējās arī “Ģēģeros” un Kurmenes pagasta “Stašu” saimniecībā. Vēl no A saraksta Seces pagasta saimniecībā “Silarozes” otro rudeni izmanto ziemas kviešu šķirni “Kobra”, bet “Jaunpīlādžos” šoruden iesēja arī “Tarso”. Tā ir Vācijā selekcionēta šķirne, kura pieder intensīvai šķirņu grupai.
Vislielākās platības “Ģēģeros”
Deviņās sēklaudzēšanas saimniecībās kopā ziemas kvieši iesēti 678 ha platībā. Vislielākie — ap 400 ha — ir saimniecībā “Ģēģeri”, vairāk nekā simt hektāros ziemas kviešus iesējusi kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A”, ap 30 ha un lielākā platībā šī kultūra iesēta Kurmenes pagasta “Stašos”, Zalves pagasta “Pumpuros” un “Slabdzēnos”.
No šī gada augusta 2004. gada kataloga A grupā iekļautas arī vācu šķirnes “Haldor” un “Lars”, kā arī Lielbritānijā izaudzētā īsstiebru šķirne “Kris”. No Latvijā selekcionētajām šķirnēm A sarakstā ir ziemas kviešu šķirne “Moda”, kuru izaudzējuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augkopības katedras speciālisti Jelgavā.
Vairāk audzē Aizkrauklē
Rudzus Aizkraukles rajonā audzē 12 saimniecībās, ar sēklaudzēšanu nodarbojas septiņas. Kā piemērotāko Latvijas apstākļiem zemnieki izvēlējušies 2003. gada katalogā B grupā iekļauto šķirni “Valdai”, kura izaudzēta Krievijā.
Šoruden vislielākās rudzu sējumu platības ir kooperatīvajā sabiedrībā “Aizkraukle A”. Pavisam iesēts 321 ha, no tiem 228 ha — sertificētas šķirnes sējumi. Skrīveru sēklkopības sabiedrība iesējusi 150 ha rudzu, Kokneses pagasta “Kalnavoti” — 106 ha, Staburaga pagasta “Velmaraiši” — 50 ha.
Piedāvā arī “Kaupo”
Lielāko rudzu audzētāju vidū ir arī paju sabiedrība “Bormaņi” Kokneses pagastā (106 ha) un kooperatīvā sabiedrība “Sprīdītis” Secē (89 ha). Tieši šķirnes “Valdai” sējumu platības palielinātas saimniecībā “Kalnavoti” (47 ha), Daudzeses pagasta “Indrās” (16 ha), kooperatīvajā sabiedrībā
“Sprīdītis” (15 ha).
Kopumā šoruden Aizkraukles rajonā rudzi iesēti 911 ha platībā, 575 ha no tiem ir šķirnes sējumi.
Kataloga A sarakstā iekļauta arī Latvijā, Priekuļos, selekcionēta rudzu šķirne “Kaupo”, kuru ar labiem panākumiem audzē Gulbenes rajonā. Aizkraukles rajonā šo šķirni zemnieki nav izvēlējušies. 2004. gada katalogā A sarakstā iekļauta arī jauna poļu šķirne “Walet”.
Iecienītākā “Michas”
Pārbaudījumu gads šis bijis tritikāles audzētājiem. Šoruden šo kultūru sējuši septiņās Aizkraukles rajona saimniecībās. Sējumu kopējā platība — 100 ha, trijās saimniecībās 58 ha ir šķirnes sējumi tālākai pavairošanai. Ziemcietības un ražības dēļ iecienītākā ir baltkrievu šķirne “Michas”, kura iekļauta kataloga B sarakstā. To audzē divās saimniecībās — Seces pagasta “Silarozēs” un Daudzeses pagasta “Ziediņos”. Dažās saimniecībās turpina audzēt un pavairot A sarakstā minēto zviedru “Ulriku” un poļu “Disco”.
2004. gada katalogā iekļauta arī poļu šķirne “Lamberto” un zviedru “SW Falmoro”.
Piecās saimniecībās iesēts arī ziemas rapsis. Lielākās platības ir saimniecībās “Ģēģeri”, “Pumpuri” un “Aizkraukle A”.
