Dīķa vieta jāizvēlas ļoti rūpīgi, jo to nav iespējams pārvietot, kā, piemēram, koku.
Dīķa vieta jāizvēlas ļoti rūpīgi, jo to nav iespējams pārvietot, kā, piemēram, koku. Vislielākā ietekme uz apkārtējo vidi būs aizsprosta tipa dīķim. Tas tuvējā apkārtnē palielina gruntsūdens līmeni un ietekmē ēku pamatus, pagrabus un tuvāk augošos kokus. Visvairāk šī ietekme jūtama mālainā gruntī līdzenākās platībās.
Īpaši izplatīta kļūda ir lielu un seklu dīķu veidošana. Tos ir ļoti sarežģīti kopt.
Izrakto grunti vislabāk izmantot bedru aizbēršanai un mikroreljefa veidošanai, tomēr virs tās būs jāuzved melnzeme. Nav ieteicams izrakto grunti izlīdzināt lielākā platībā, jo tā ir neauglīga.
Vieta jāizvēlas tā, lai dīķi varētu redzēt no ēkas rietumu puses logiem, terases vai balkona.
Īpaši jārūpējas par tīra ūdens saglabāšanu, tāpēc dīķa krastos nav vēlami koki, puķu un dārzeņu dobes, jāgādā, lai dīķī neieplūstu netīri virszemes ūdeņi no automašīnu stāvvietām un lopu novietnēm.
Ļoti nelabvēlīgi ūdens kvalitāti ietekmē krastmalas vītolu un zirgkastaņu lapu pūšana. Ūdens kļūst melns, un izdalās kaitīgas vielas.
Arī sadaloties ūdensrožu lapām, virs ūdens veidojas eļļaina plēve, kas kavē skābekļa iekļūšanu ūdenī no gaisa.
Dīķi nedrīkst šķērsot inženiertehniskās komunikācijas. Nepieciešamības gadījumā tās jāpārvieto vai dīķim jāizvēlas cita vieta.
