Ar dažām lietām ir tā — līdz tām veikts pamatīgs apkārtceļš, kaut arī tepat līdzās vien bijušas. Līdzīgi ir ar “Sēlijas ziepnīcas” produkciju, ko piedāvā nu jau par jaunjelgaviešiem kļuvušie Irēna un Andris Romanovski. Vispirms par viņu darbošanos izlasīju vienā no Latvijā populārajiem žurnāliem, tad dzirdēju arī pircēju atsauksmes. Tagad dodos tikties ar Irēnu Romanovsku, lai uzzinātu visu par ziepju izgatavošanu.
Latviju izbraukā krustu šķērsu
Uzzinot, ka Irēna ir jūrmalniece un Rīgā veiksmīgi darbojusies tūrisma jomā, pirmais pārsteigums ir viņas dzīvesvietas maiņa. Ne jau katrs mainīs lielpilsētu pret mazāku apdzīvoto vietu. Irēna atzīst, ka laikā, kad izveidojās ģimene, Jūrmala kļuva arvien dārgāka. Viņi negribēja iesaistīties trakajā cenu skrējienā, tāpēc meklēja klusāku vietu.
— Mums tomēr bija svarīgi, lai jaunā mājvieta nebūtu pārāk tālu no Rīgas, jo tur vadīju tūrisma aģentūru, bet vīrs strādāja par mārketinga speciālistu. Krustu šķērsu izbraukājām Latviju simts kilometru rādiusā ap galvaspilsētu, līdz palikām pie kādām piecām vietām. No tām beidzot izvēlējāmies Jaunjelgavu. Tagad esam apmierināti, — jaunās dzīvesvietas meklējumus atceras Irēna.
Romanovsku ģimenes bizness attīstījies pamazām. Irēna nodibināja pati savu aģentūru “Ireta”, kas nodarbojās ar ekotūrismu. Pamazām secinājuši, ka vajadzētu vēl kādu ģimenes uzņēmumu. Pavērojuši situāciju, piedāvājumu un tirgus nišas, viņi nonāca līdz ziepēm. Tā radās “Sēlijas ziepnīca”, kas šobrīd attīstījusies par “Patiesu lietu darbnīcu”, piedāvājot arī citus produktus.
Ar karsto paņēmienu
Gluži kā sendienās Irēna un Andris Romanovski ziepes negatavo, bet tuvu tam procesam gan. Ziepes var izgatavot divos veidos — ar karsto vai auksto paņēmienu. Jaunjelgavieši izvēlējušies karsto metodi, tāpēc ziepes viņi vārda tiešajā nozīmē vāra.
Tām viņi izmanto tikai dabīgās vielas, un to lielāko daļu iegūst tepat Latvijā. Protams, dabīgās ēteriskās eļļas ir galvenokārt ievestas, un tās ir arī dārgākas par sintētiskajām. Tomēr Romanovski dod priekšroku dabīgumam. Ēterisko eļļu smarža gan ar laiku gaist. Ja arī ārēji vairs nav jūtama, produkta viducī tā koncentrējas.
— Pirms sākt šo darbu, interesējāmies ne tikai par izgatavošanas procesu, bet arī par to, no kā sastāv citviet nopērkamās ziepes. Secinājumi dažkārt bija interesanti. Lielražotāji izmanto galvenokārt auksto ziepju gatavošanas veidu no jau gatavas ziepju masas. Tas ir ilgstošāks process, bet arī vienkāršāks — ziepju masu lej formā, pievieno tai smaržvielas, kādus dekoratīvus elementus, un pēc kāda laika ziepes ir nobriedušas. Tādējādi var iegūt arī interesantāku produktu, jo var izveidot dažādas formas un klāt pielikt arī kādu skaistu puķīti vai augu. Ar karsto metodi tas nav iespējams, tomēr viss ir daudz dabīgāks, — saka uzņēmēja.
Turklāt veikalā nopērkamajām ziepēm pievienotas vielas, kas būtībā nav kaitīgas, bet neveic arī galveno šī produkta funkciju — mazgāšanu. Piemēram, cukurs. Nav dzirdēts, ka cukurā kāds mazgātos. Irēna stāsta, ka arī caurspīdīgajās ziepēs nekā daudz no ziepēm nav. Vienīgi skaistums.
Smaržo pēc bērnības
Pagāja noteikts laiks, līdz amatniekiem radās optimālākais variants, lai “pieslīpētu” ziepju receptes. Šobrīd viņi izgatavo deviņu dažādu veidu ziepes. Galvenais šī darba veicējs un uzraudzītājs ir vīrs Andris. Irēna smaidot piebilst, ka nekādus eksperimentus ar dzīvniekiem neveic un viņu ražoto produkciju vispirms izmēģina paši, radi un draugi. Nevienam nekādu nevēlamu blakusparādību nav bijis.
Līdz šim man bija diezgan paviršas zināšanas par ziepju gatavošanu, zināju tikai, ka šajā procesā izmanto arī dzīvnieku taukus. Jā, atzīst Irēna, tie ir arī viņu ražoto ziepju sastāvā. Viņi izmanto galvenokārt cūku taukus un rapša eļļu, bet arvien vairāk arī aitu taukus, jo tie ir vienīgie putojošie tauki. Turklāt tādējādi var samazināt kokosa eļļas daudzumu ziepēs, un aitu tauki ir vieglāk dabūjami.
Pirmās bija ābolu ziepes, jo tobrīd pašu dārzā ienācās ābolu raža. To arī veiksmīgi izmantoja. Šī produkta sastāvā ir gan sula, gan augļu daļiņas.
Pamatu pamats ir ziepes bērniem, kas sastāv no trim dažādām eļļām, un tām nav pievienotas nekādas smaržvielas. Paņemot rokās, ziepju gabaliņš šķiet tik maigs! Kolēģe to pasmaržoja un atzina, ka tās smaržo pēc bērnības. Tā arī ir. Paši amatnieki tās nodēvējuši par gudro bērnu ziepēm, jo šo produktu pērk gudri vecāki, kuriem rūp kvalitāte. Un gudriem vecākiem aug gudri bērni.
Kleopatra izvēlētos Lāčplēsi…
Romanovski vāra arī veļas ziepes. Lai tās pēc izskata atšķirtos, piemēram, no bērnu ziepēm, pievienojuši mālzemes pigmentu. Sākumā šīm ziepēm nav bijis liela pieprasījuma, tāpēc nolēmuši tās vairs negatavot. Tomēr tagad daudzi cilvēki prasa tieši tās.
Nesen tapušas sviesta ziepes, kas kļuvušas ļoti iecienītas. Ziepes gan nav zeltaini dzeltenas vai baltas, kā varam iedomāties, bet zaļganas, jo tām pievienota piparmētru un priežu ēteriskā eļļa. Lauku saimnieces zina, ka, vārot pienu, tas kļūst brūngans. Tāpēc arī sviesta ziepes no dabīgiem produktiem nekādi nevar būt baltas vai dzeltenīgas. “Patiesu lietu darbnīcas” mājaslapā par šīm ziepēm izlasīju: “Ja Kleopatra būtu dzīvojusi Sēlijā, viņa mazgātos nevis skābā kazas pienā, bet katru dienu ar sviesta ziepēm, un mīlētos ar Lāčplēsi, nevis Antoniju.” Neesmu vēl izmēģinājusi šīs ziepes, bet jautrību to raksturojums gan man nodrošināja! Arī tas nepieciešams.
Interesantas ir sāls ziepes. Paņemot rokās, tās šķiet nedaudz drupenas. Irēna stāsta, ka tās kļūst cietas saskarē ar ūdeni. Turklāt šie nelielie gabaliņi ir diezgan “ilgspēlējoši” un noder kā ādas skrubis. Visiem taču zināms, ka sāls lieliski mīkstina ādu. Vēl šajā “ilgdzīvotāju” kategorijā ietilpst tā dēvētās dārznieku ziepes — ar miežu putraimiem un kaņepju sēklām. Sākumā mani mulsina šāds savienojums ziepēs. Irēna atzīst, ka arī pircēji nereti par to brīnījušies un neticējuši, ka ar tām kaut ko var arī nomazgāt. Tomēr šīs sastāvdaļas nav izvēlētas nejauši, bet lai tiešām veiksmīgi pildītu savu funkciju — nomazgātu rokas, kas, īpaši pēc zemes darbiem, ir diezgan netīras. Noderēs, protams, arī citiem netīrāka darba veicējiem. Izmēģināju, un tā patiesi ir.
Kas par daudz, tas par skādi
Uzmanību saista kampara ziepes. Smaržo kā vecmāmiņas zāļu skapītis. Tās amatnieki nodēvējuši par amatnieku un ceļotāju ziepēm. Tā kā kamparam piemīt ādu nomierinošs efekts, ziepes palīdz ādai atkopties pēc pārpūles, nelielām traumām vai uzturēšanās nelabvēlīgos laika apstākļos. Tas gan nenozīmē, ka ziepēm ir ārstnieciska iedarbība, tomēr savu tās paveiks.
Kafijas ziepes var izmantot pīlingam un noder arī, lai absorbētu kādu smaku, piemēram, pēc zivju tīrīšanas un sīpolu mizošanas.
Jaunākais produkts ir šovasar radītās apiņu ziepes ar bazilika ēterisko eļļu. Tās izstrādātas arī matu mazgāšanai. Irēna stāsta, ka sākotnēji gribējuši izvēlēties apiņus un nātres. Tā kā tuvojās Jāņi, vairāk noskaņojušies uz apiņiem.
— Man dažkārt pircēji ir jautājuši, vai mūsu ziepes nesausina ādu. Sākumā nesapratu, kā tas vispār iespējams. Tad atskārtu, ka veikalā nopērkamajām ziepēm ir pievienots glicerīns. Šai vielai ir mīkstinošs efekts. Tomēr — ja tās ir par daudz, efekts ir pretējs. Tāpēc lielākā daļu ziepju sausina ādu. Tikai ne mūsējās, — atzīst Irēna Romanovska.
Ar “Stenderu”
nekonkurē
Jautāju, vai katrs pats mājās var pagatavot ziepes. Irēna apstiprina, tikai tas esot diezgan ķēpīgs process. Lai ziepes turētos kopā, tām nepieciešams sārms jeb ziepju zāles, kas jāpērk. Tāpēc ne katrs ar to nodarbosies.
Gribējās zināt, vai uzņēmējus sākumā nebaidīja tirdzniecībā jau esošais piedāvājums, kas tomēr ir gana plašs. Veikalā ziepju gabaliņu var nopirkt par santīmiem, un vēl taču ir visiem zināmais “Stenders”.
— “Stenders” ir lielražotājs, kas lielāko daļu savas produkcijas eksportē. Mēs savukārt gribējām ražot nevis vairāk, bet piedāvāt labu un atšķirīgu preci, — pamato Irēna. — Tāpēc savu produkciju nepiedāvājam veikaliem un citiem tirgotājiem, bet pārdodam paši. Galvenokārt tirdziņos. Tādējādi nezūd saikne ar cilvēkiem, kuri iegādājas mūsu ziepes. Dodamies arī uz pilsētu pasākumiem, kur pulcējas amatnieki. Arī mēs tādi esam, jo mūsu produkcija ir tikai roku darbs, — stāsta Irēna Romanovska.
Plāni lieli
Ziepju vārīšanas biežumu nosaka galvenokārt tirgus pieprasījums. Vienā reizē viņi sagatavo apmēram piecus kilogramus ziepju. Tas ir diezgan darbietilpīgs process, kurā jāievēro liela precizitāte. Gluži kā pavāram — nevienu sastāvdaļu nedrīkst pievienot ne par daudz, ne par maz.
Romanovski Jaunjelgavā grib izveidot “Ziepju māju”. Tajā interesenti varēs iepazīt ne tikai viņu piedāvāto produkciju, bet arī klātienē vērot ziepju vārīšanas procesu. Izrādās, šo ziepju meistaru veikumu Rīgā zina labāk nekā Jaunjelgavā.
“Sēlijas ziepnīca” piedāvā arī jaunus produktus. Izmēģina sveces. Vairāki sveču paraugi jau ir gatavi, bet izmēģinājuma process vēl turpinās. Šobrīd piedāvājumā jau ir četru veidu “Sērenes skrubji”. Andris Romanovskis atzīst, ka šī produkcija veidota viņa sievas mūžīgam skaistumam…
Romanovsku nākotnes plāni saistīti arī ar tūrisma attīstību Aizkraukles reģionā.
— Tā kā pati nodarbojos ar ekotūrismu, pētot arī citu amatnieku piedāvājumu, secinājām, ka cilvēki var daudz ko piedāvāt, tikai trūkst informācijas. Tāpēc kopā ar domubiedriem nodibinājām Sēlijas tūrisma un amatniecības attīstības biedrību. Gribam apzināt visus, kam ir ko rādīt, lai arī Sēlijas vārds Latvijā izskan plašāk, — saka Irēna Romanovska.
