Mūsu māja ir tāda, kādi esam mēs paši. Paši izvēlamies, cik sakopta un skaista būs vide, kurā dzīvojam un strādājam.
Mūsu māja ir tāda, kādi esam mēs paši. Paši izvēlamies, cik sakopta un skaista būs vide, kurā dzīvojam un strādājam. Bieži vien cilvēku rocība neļauj iekārtot mājokli, kā gribētos. Nevar nopirkt skaistas mēbeles, modernu sadzīves tehniku, samaksāt arī par komunālajiem pakalpojumiem. Taču tīrība un sakoptība, lai arī pieticīgā miteklī, daudz naudas neprasa. Tomēr ir cilvēki, kuru labsajūtai pietiek ar izļodzītu gultiņu un pāris apģērba gabaliem, kuri jau pieauguši pie miesas.
Mājas Aizkrauklē, Dārza ielā, atgādina bēdubrāļu ieleju, kurā sanākuši no sabiedrības izstumtie likteņa pabērni.
Dzīvo sportisti un treneri
Trīs Dārza ielas mājas uzbūvējuši toreizējās Stučkas rajona celtniecības pārvaldes vīri. Zinātāji atceras, ka tās būvētas bez projektiem un jebkādas saskaņošanas. Vienas mājas celtniecību pārņēma sporta biedrība “Vārpa”, un tolaik šī māja no trijām bija vislabākā.
Ēriks Tatarčuks atceras: “Izbūvējām divus vienistabas un četrus divistabu dzīvokļus. Katrā dzīvoklī bija tualete, vannasistaba un virtuve ar gāzesplīti. Citās ēkās katrā stāvā tas viss bija kopīgs. Bijām ieguvuši māju, kurā izmitināt “Vārpas” darbiniekus. Varējām uzaicināt strādāt jaunos speciālistus, jo spējām iedot dzīvokli. Deviņdesmito gadu vidū, kad šajā mājā vairs nedzīvoja neviens mūsu darbinieks un nebija arī naudas ēkas uzturēšanai, nodevām to pilsētai.” Arī pārējās divas mājas bija dažādu iestāžu pārziņā, līdz deviņdesmitajos gados tās atdeva pilsētai.
Ierāda mājokli citur
1998. gadā šajās mājās vēl dzīvoja dažas ģimenes, bet, kad te atslēdza centrālo apkuri, šiem cilvēkiem piešķīra dzīvokli citur pilsētā. No tā laika uz šejieni pamazām pārcēlās dzīvot tie, kas te mitinās pašlaik. Lielākā daļa no viņiem dzīvokli Dārza ielā prasījuši paši. Domē tam ir rakstiski apliecinājumi. Cilvēki ir brīdināti, ka šajās ēkās nav nekādu ērtību, taču tas viņus nav atturējis pārcelties uz dzīvi te.
“Komunaļņiks” pilsētas nomalē
Pašlaik šajās mājās dzīvo 24 cilvēki — tie, kuri atgriezušies no apcietinājuma, maznodrošinātie, kuri nav varējuši samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Te ir gan ģimenes ar bērniem, gan invalīdi un pensionāri.
Dažas istabas vēl ir brīvas. Dārza ielā lielākās ģimenes aizņem visu dzīvokli, bet cilvēki, kuri dzīvo vieni, izmitināti istabiņās vienā dzīvoklī. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja palīdze dzīvokļu jautājumos Lidija Zībārte skaidro, ka likums pieļauj veidot komunālos dzīvokļus.
Šo cilvēku dzīve pamazām gājusi tikai uz leju. Daudzu ceļš uz šejieni sācies labiekārtotā dzīvoklī, tad vedis uz kopmītnēm, līdz viņi nonākuši Dārza ielā. Četri vīri, kuri tagad dzīvo Dārza ielā, iepriekšējā mājvietā Spīdolas ielā 18 kaimiņus noveduši līdz izmisumam. Vienīgā iespēja bija viņus pārvietot pēc iespējas tālāk — “izsūtīt” uz Dārza ielu.
Dzīvoklis ir, bet prasa vēl
Gadījušies arī skumji komiski gadījumi. Kādam puisim Dārza ielā piešķirts vienistabas dzīvokli, bet viņš uz diviem gadiem pazudis — ne ziņas, ne miņas. Pēkšņi nesen ieradies pašvaldībā, paziņojis, ka atgriezies no apcietinājuma, un nu viņam jāierāda apdzīvojamā platība. Domē tikai nobrīnījušies, ka puisis jau aizmirsis pats par savu dzīvokli, kurā gan laikam nemaz nav dzīvojis.
Lielākie svētki — pensijas diena
Šajās mājās par mierīgu dzīvi nav ko sapņot. Gandrīz visi Dārza ielas iemītnieki ir draugos ar alkoholu. Iedzeršanas reizēs, kuras izvēršas pensijas izmaksas dienās, šajās mājās “viesizrādēs” ierodas pudelesbrāļi. Reizēm izceļas skandāli, kautiņi, netaupa ne durvis, ne logus, ne izlietnes, ne arī citas lietas.
Liekas, Dārza iela ir pēdējā vieta, kur var izmitināt cilvēkus, kas nespēj un neprot dzīvot labākos apstākļos, taču, ja pat te skandālisti traucēs kaimiņiem, postīs un lauzīs, viņus var izlikt arī no Dārza ielas mājām.
Sūdzas par sasistu podu
“Staburags” Dārza ielas mājās iegriezās ceturtdien. Kopā ar mums turp devās arī Aizkraukles novada domes, komunālo pakalpojumu uzņēmuma “Lauma” un “Aizkraukles ūdens” pārstāvji. Pirmajā mājā mūs sagaidīja Janīna Ivanova, kura sūdzējās par to, ka tualetē sasists pods, neesot ūdens un nedarbojas kanalizācija.
Aizsērējušās caurules iepriekšējā dienā “Aizkraukles ūdens” vīri mēģinājuši iztīrīt. Vienojušies, cikos atnākt, bet Ivanovas kundze pazudusi nezināmā virzienā. Vēlāk teikusi, ka bijusi veikalā, jo viņai taču ēst arī griboties.
Atkritumu izgāztuve tualetē
Ceturtdien “Aizkraukles ūdens” santehniķi gatavojās nomainīt sasisto podu. Janīna Ivanova atteica, lai vīri atnākot pēc divām stundām, kad viņa būšot paēdusi. Tā viņi nebija ar mieru, jo baidījās, ka saimniece atkal pazudīs. Darbu sāka tūlīt.
Ūdeni te pieslēgt nevar, jo māja nav apkurināma, un ūdens piegādes caurules aizsals. Ir vēl cita problēma. Mājas iemītnieki bieži vien tualeti izmanto nevis paredzētajām vajadzībām, bet gan kā atkritumu izgāztuvi.
Mitekli zaudē parādu dēļ
Otrajā mājā satikām Intu Annuškāni un viņas vīru Ilgoni. Viņu 12 gadu vecais dēls mācās Bebru internātskolā.
Pirms desmit gadiem Annuškānu ģimenei bijis labiekārtots dzīvoklis pilsētā, taču Inta un Ilgonis palikuši bez darba, ģimenē bijis mazs bērns, nav varējuši samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Samainījuši dzīvokli pret istabu kopmītnēs Spīdolas ielā 18.
Nodzīvojuši tur piecus gadus. Inta stāsta, ka mājas komandantam Annuškānu ģimene nav iepatikusies, tāpēc viņi izlikti. Kamēr bijuši dzīvi radinieki, mituši pie viņiem, bet vēlāk prasījuši palīdzību pašvaldībā. Tā tikuši pie divām istabām Dārza ielā.
Ūdeni nes no grāvja
Virtuvi un labierīcības Intas ģimene dala ar kaimiņieni, kurai tajā pašā dzīvoklī piešķirta viena istaba. Gāzesplīti gan Inta kaimiņienei neļaujot lietot, jo pati nopirkusi gāzes balonu, bet kaimiņiene par gāzi nemaksā.
Ūdens te nav, to nes no tuvējā grāvja, kurā ietek avots. Šo ūdeni izmanto pārtikā, veļas mazgāšanai un arī tualetes poda noskalošanai, jo kanalizācija nedarbojas.
Dzīvoklis saņemts slikts, grīdas izpuvušas, griesti un sienas nokvēpušas, tomēr tas iekārtots labi. Ir mēbeles, sadzīves tehnika, taču vispārējā nekārtībā šīs lietas pamanīt grūti. Tīrība un kārtība taču naudu neprasa!
Dzīvo no vīra algas un bērnunaudas
Inta stāsta, ka viņas ģimenes ienākumu avots ir vīra alga, ja ir darbs karjerā Sērenē, bērnunauda un reizēm sociālais pabalsts. Aizkraukles novada domes sociālajā dienestā saņēmusi pārtikas talonus un gājusi tos atstrādāt — tīrījusi daudzdzīvokļu namu kāpņutelpas.
Pašvaldībā vēlāk uzzinājām, ka Inta kādu laiku dzīvojusi bez pases, jo to ieķīlājusi. Līdz ar to nav varējusi saņemt sociālo palīdzību. Sociālā dienesta darbinieces palīdzējušas pasi atgūt, un nu Inta var pretendēt uz sociālo pabalstu vai citu palīdzību.
Elektrību zog viens no otra
Intas dzīvoklis ir viens no retajiem, kurā ir elektrība un kur to lieto likumīgi.
Līgumu ar Aizkraukles elektrisko tīklu rajonu par elektrības lietošanu noslēguši tikai trīs Dārza ielas iedzīvotāji. Ja elektrība vakaros deg vairākos logos, tad skaidrs — to vienkārši nozog no tiem, kuri lieto likumīgi. Elektrības zagļi tādējādi regulāri sabojā elektrības vadus. Māju jumti ir cauri, sienas mitras, un, ja lietus laikā mitrums nonāks uz “plikajiem” vadiem, var notikt nelaime. Tāpēc “Laumas” speciālisti bojātos vadus regulāri nomaina.
Drošībai iegādājas suni
Visbriesmīgākā situācija esot trešajā mājā, jo tur pie kāda invalīda regulāri pulcējas dzērāji, bet blakus uzdzīvojot bijušie apcietinātie. Ja te dzīvotu viņi vien, nebūtu tik briesmīgi, bet bieži ierodas viņu draugi, un tad esot “jautri”.
Skaidrīte Akmentiņa, kura dzīvo blakus šiem skandālistiem, drošībai iegādājusies suni. Sākoties uzdzīvei, nekad nevarot zināt, kad izcelsies kautiņš, kad mēģinās uzlauzt viņas dzīvokļa durvis. Ar suni tomēr drošāk.
Piepelnās ar šūšanu
Skaidrīte Dārza ielā dzīvo jau piecus gadus. Vieglāk klājies, kad bijis dzīvs viņas vīrs. Kad viņš nomiris, Skaidrītei sākušies grūtāki laiki. Dzīves virpuļos daudz kas atgadījies, līdz viņa nonākusi Dārza ielā.
Skaidrītes istaba normāli iekārtota, virtuvē žūst tikko izmazgātā veļa, nesen gatavota maltīte, nav tikai kārtības istabā. Stūrī novietota šujmašīna — tā brīžiem ir Skaidrītes “maizesdevēja”. Viņas vīrs kādreiz strādājis par šuvēju un arī sievai iemācījis šo amatu. Nu mājās pašas šūti gultas un krēslu pārklāji un citas lietas. Ja kāds palūdz, šuj arī citiem. Tā nopelna kādu latu iztikai.
Darbadevējs atzīst par vecu
Skaidrīte saka: “Dodiet man darbu! Varu strādāt, esmu stipra un vesela. Bet kas tad mani pirmspensijas vecumā darbā ņems? Aizgāju uz “Krauklīti”, teica, ka esot par vecu. Bet es tām jaunajām mierīgi varētu “ielikt kloķi”. ”
Skaidrīte stāsta, ka pašvaldības un “Laumas” pārstāvji pie viņiem iegriežoties diezgan bieži. “Vakar arī bija atnākuši. Teica, ka šodien vēl nākšot. Re, es pat grīdu gaitenī izmazgāju. Tikai nedomājiet, ka kopju tad, kad ciemiņi nāk. Daru to regulāri. Vakar skatos — lejā jauna izlietne uzlikta, nevarēju saprast, kas par svētkiem. Izrādās, prese un lieli vīri ciemos nolēmuši nākt,” tā Skaidrīte Akmentiņa.
Kautiņā sasit izlietni
Tiešām — mājas pirmajā stāvā uzlikta jauna metāla izlietne. Iepriekš bijusi keramikas, bet pirms trijiem mēnešiem kādā kautiņā tā sasista.
Pirmā stāva dzīvokli aizņem Leinasāru ģimene — vīrs, sieva un četri bērni, kuri mācās Bebru internātskolā. Mājās viņi ierodas brīvdienās, ja vien vecāki ir skaidrā un var bērnus uzņemt. Ir arī reizes, kad bērni nedēļas vidū paši nolemj doties mājās un kādu brīdi klaiņo, līdz viņus atkal nogādā skolā.
Mājās ideāla kārtība
Gunārs Leinasārs pilsētā bieži redzams pie atkritumu konteineriem. Lai arī reizēm iereibis, vienmēr kārtīgi ģērbies. Arī mājās viņam, var teikt, valda ideāla kārtība. Plauktiņi pārklāti sedziņām, grāmatas plauktā sarindotas kā zaldāti ierindā. Viss tīrs un kārtīgs. Jautājām, vai ciemiņus gaida. Gunārs atbild, ka par apmeklētājiem nezinājis, bet tāda kārtība viņu mājās esot vienmēr.
Vainojams degvīns
Leinasāru dzīvoklī ir elektrība, gāzes balons un plīts, paši sildās pie krāsniņas. Kā zaudējuši dzīvokli? Tur sieva esot vainīga, bet kādā veidā, to paskaidrot nevar.
“Laumas” direktore Ludmila Beināre stāsta, ka Gunārs kādreiz strādājis viņas vadītajā uzņēmumā. Cilvēks “ar zelta rokām”. Daudz ko mācējis izdarīt. Taču kāre pēc alkohola izrādījusies stiprāka.
Sociālais dienests gādā malku
Dabasgāzes pavardu šajos dzīvokļos nav, jo nevar zināt, kurā brīdī kādā nelaimes gadījumā viss var uziet gaisā.
“Lauma” katrā istabā iemūrējusi krāsni, ar kuru telpas apsildīt vai gatavot ēdienu. Aizkraukles novada domes sociālais dienests vienojies ar “Nelsa” kokzāģētavu, un uz Dārza ielu kurināšanai atvestas vairākas kravas kokapstrādes atkritumu.
Dedzina loga rāmi
Tie, kuriem kaut nedaudz rūp paša ērtības, daļu atvesto nomaļu sanesuši gaitenī vai virtuvē, lai tie būtu sausumā. Visi nav tik čakli, tāpēc pie mājām joprojām mētājas jau apsniguši dēļu atgriezumi un skaidas. Kāpēc gan lasīt un kraut kurināmo, ja var sadedzināt ko citu?
Kad Dārza ielas mājās iegriezies Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, viņš pamanījis kaut ko ļoti dīvainu: vīrietis dedzinājis loga rāmi. Plūmes kungs vaicājis, kāpēc viņš tā dara. Vīrs atbildējis: lai sasildītos. Mērs sacījis, ka tad taču viņam vairs nebūšot loga. Nekas, to jau ar plēvi varot aizsegt…
Ja kaut kas nav derīgs, to nomet turpat kāpņutelpā vai durvju priekšā. Šur tur mētājas vecas lupatas, kartupeļu mizas un citi atkritumi. No šīs netīrības, bojātās kanalizācijas un sliktajiem sanitārajiem apstākļiem kāpņutelpā un vietām arī dzīvokļos ir tāda smaka, ka pirmajā mirklī elpa aizraujas.
Svētkos lepni plīvo karogi
“Lauma” nodrošina arī šo māju apkārtnes sakopšanu, algojot sētnieku. Svētku dienās Dārza ielā pie trijām mājām lepni plīvo Valsts karogs, bet mājā iemītnieki ierauj šņabīti, svinot dienu, par godu kurai šie karogi izkārti. Kaut gan paši noteikti nemaz nezina, kas tie par svētkiem.
Policisti — bieži viesi
Lielākā daļa Dārza ielas namu iemītnieku labi pazīstami arī policijas darbiniekiem. Viņi šajās mājās iegriežas reizi nedēļā. Ja tuvākajā apkārtnē kaut kas pazūd, policisti vispirms pārbauda te. Paši mājas iemītnieki pēdējā pusgada laikā policiju nav saukuši. Ja arī savā starpā sakaujas, kārtības sargātājiem nesūdzas.
Nepazīst mēru un deputātu
Šīs pilsētas nomales iemītnieki izveidojuši paši savu pasauli, kurā jūtas labi. Lielākā daļa avīzes nelasa, radio neklausās un televīzijas pārraides neskatās. Kad vasarā Dārza ielā pirmo reizi iegriezies pilsētas mērs Plūmes kungs, daudzi viņu pat nepazinuši.
Ziemassvētkos novada dome vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem piešķīra naudas balvas, kuras cilvēkiem nogādāt uzņēmās domes deputāti. Uz Dārza ielu vienu dāvanu nesa deputāts Juris Benjavs. Protams, paši mājas iemītnieki par tādām domes dāvanām neko nezināja. Benjava kungam ilgi bija jāskaidro, kas viņš tāds un kāpēc atnācis.
Plāno sauso ateju un nojumi
Lai atrisinātu tualetes problēmu, plānots ierīkot sauso ateju. Šogad uzcels arī nojumi, lai būtu, kur novietot kurināmo.
Pāris iemītnieku uzbūvējuši šķūnīšus. Vienā novietoti malkas krājumi, bet otrs ir tukšs. Blakus mājām iekopti arī dārziņi, taču rudenī pretendentu uz ražu ir vairāk nekā pavasarī sējēju un vasarā ravētāju.
Visas pūles veltas
Iestādes, kuras nodrošina dažādus pakalpojumus, rūpējas par to, lai kaut nedaudz uzlabotu cilvēku sadzīvi un drošību. Taču pašiem iemītniekiem tas nerūp. Katru reizi ierodoties te, konstatē — kaut kas atkal ir pazudis vai sabojāts, un viss jāsāk no gala.
Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs atzīst, ka varētu jau palīdzēt šiem cilvēkiem, taču redzētais liecina, ka diez vai to kāds novērtēs un vēlēsies darīt savu dzīvi labāku.
