Aizkraukles pilsētas bibliotēkas lasītavas zālē līdz 29. septembrim apskatāma krustdūrienu tehnikā izšūtu gleznu izstāde, kurā savu talantu atklāj sešas rokdarbnieces.
Darbi šajā izstādē skatītāju apbur ar skaistajiem skatiem, krāsu daudzveidību un tehniku, kādā tie darināti. Tie ir smalki izšuvumi, kas veikti krustdūriena tehnikā. Vairākās gleznās gan izmantoti vairāki dūrienu veidi, lai izceltu kādas konkrētas attēlotās, detaļas, piemēram, ziedus, putnus. Raugoties pa gabalu, liekas, ka izstādē izlikti krāšņi zīmējumi, taču, papētot darbus tuvāk, atklājas to smalkais veidojums no diegiem, kas liecina par rokdarbnieču unikālo pacietību un uzņēmību veidot tik smalkus un arī tik liela formāta darbus. “Neticami! Tikai degungalu pieliekot tuvu darbam, var noticēt, ka tā nav glezna, bet krustdūriens. Pasakaina pacietība un talants!” vēsta kāds ieraksts atsauksmju grāmatā. Lielākais no tiem tapis divus gadus, un tajā izmantots ap 80 krāsu toņu. To tiešām ir vērts redzēt!
Izstādi veidojusi Ogres novada Ķeipenes bibliotēka, un tās autores ir bibliotēkas darbnieces un lasītājas — Ivita Pumpure, Jūlija Sergejeva, Aiga Motovilova, Katrīna Antonova, Māra Igaune un Ināra Auziņa.
Liekas, izšūšana un citi rokdarbi vairāk piestāv sirmām omītēm, taču šo darbu autores ir jaunas dāmas. Ivita Pumpure, Ķeipenes bibliotēkas vadītāja, par sevi stāsta: “Izšūšana manā dzīvē ienāca pirms sešiem gadiem kā pelēkās ikdienas krāsojums spilgtās un priecīgās krāsās. Brīnišķīga sajūta, ka varu radīt kaut ko tik brīnumainu, būt tajā skaistumā iekšā ar visu sirdi un dvēseli, sajust pat smaržu, sadzirdēt skaņu, izbaudīt ainavu, it kā tā būtu man tepat apkārt. Pats izšūšanas process rada mieru, ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm, mazs krustiņš pie krustiņa rada veselu stāstu. Kad darbiņš pabeigts un iešūts pēdējais krustiņš, tas vēl ilgi rada pozitīvās izjūtas, atmiņas, kas domātas tieši tajā brīdī, kad šūts kāds konkrēts fragments. Tāpēc, ja noskaņojums nav tas pozitīvākais, labāk nešūt, jo domas dziļi iekodējas ar katru adatas dūrienu un diega švīkstienu. Patiess prieks, ka varu iepriecināt arī apkārtējos ar paveikto!” Savukārt viņas kolēģe Jūlija ar krustdūrieniem sākusi aizrauties jau skolā. “Parasti šuvu spilvenus. Sākot darba gaitas, krustdūrieniem vairs neatlika laika. Vēlāk, apmēram 24 gadu vecumā, atsāku šūt ar domu, ka tas ir labs hobijs, meditācijas brīdis un veids, kā vizualizēt savas vēlmes un sapņus. Lai vai cik dīvaini būtu, vizualizācija darbojas. Jāsaka, krustdūrieniem ir liels spēks.”
Skolotāja Aiga Motovilova ar pārtraukumiem izšuj jau 22 gadus. “Sākās viss pamatskolā mājturībā. Jau toreiz izšūšana man patika vislabāk no visiem rokdarbiem — krāsas, diegi, zīmējumi. Vidusskolā, protams, laika tam nebija, bet augstskolā atkal atsāku. Sāku ar grandiozu projektu — izšuvu fotogrāfiju. Kopš tā laika apguvu zināšanas par audumiem, diegiem, adatām. Pievienojos forumam krustduriens.lv un šuju. Lielos projektus mazāk, jo tiem vajag vairāk laika tērēt, bet rezultātu gribas redzēt ātri. Pēc katras ilgākas pauzes jūtu, cik ļoti atkal gribas paņemt adatu rokā un šūt krustiņus. Tā ir atkarība!” ◆
