Izstādē “Rāmava” katru gadu satiekas lauksaimnieki. Jau vairākus gadus to apmeklē arī “Staburags”.
Neretiete sliekas pērk Rīgā
Atšķirīgu preci salīdzinājumā ar pārējiem izstādes dalībniekiem piedāvā Edīte Kanberga ar dēlu Andi. Viņi pārstāv firmu “GG Factory” no Cēsu puses Amatas novada Kārļiem, kas nodarbojas ar slieku radītā biohumusa ražošanu. Izstādē piedaloties pirmo reizi, reklāmas nolūkos un negaidījuši tik lielu interesi.
Ar slieku audzēšanu nodarbojas gandrīz divus gadus. Par intensīvu ražošanu vēl runāt nevar, bet meklējot partnerus ārzemēs, un bizness pamazām plaukst. Iespējams saražotās produkcijas eksports uz Ameriku, kur biohumuss ir divas reizes dārgāks. Viena tonna maksātu ap diviem tūkstošiem dolāru. Latvijā auglīgā zeme — uz pusi lētāka. Liels noieta tirgus ir Apvienotajos Arābu Emirātos. “Mēslotajā tuksnesī, izmantojot slieku radīto biohumusu, iegūst augstākas graudaugu ražas kā Eiropā,” stāsta Edīte.
Šobrīd ražotne nav liela — izmanto bijušo saimniecības ēku, bet līdz jūnijam par Eiropas līdzekļiem taps liela divstāvu slieku un biohumusa ražotne. Projektā, kuram pieteikušies, piedāvāja atbalstu slieku fermu celtniecībai Latgales pusē, bet viens no nosacījumiem — ferma jāceļ uz savas, ne nomātas, zemes. Šis noteikums daudziem gribētājiem liedzis finansējumu. Latvijā līdzekļi piešķirti tikai četrām saimniecībām, un “GG Factory” ir viena no tām. Kopējās projekta izmaksas ir 100 tūkstošu latu, no kuriem 60% piešķir ES. Edīte ir arī viesu mājas un ekoloģisko produktu krodziņa īpašniece. Slieku ferma varētu būt arī kā ekskursiju vieta.
Andis teic, ka cilvēkiem interese par šobrīd Latvijā vēl mazpazīstamo produktu ir un no rīta atvestie maisi jau pārdoti, palikuši vien mazie iesaiņojumi. Nopirktas arī uz Rīgu atvestās sliekas. Tās gribēja iegādāties arī kāda kundze no Neretas puses. Viņa domā nodarboties ar biohumusa ražošanu savām vajadzībām, mazdārziņa mēslošanai. Tomēr pārsvarā cilvēki nezina, ko nozīmē slieku audzēšana, un vajadzīgs laiks un pacietība izskaidrojot.
Putuplasta stropos nedzīvo
Ar saviem norvēģu tipa bišustropiem no Rēzeknes pilsētas uz izstādi atbraucis Rolands Piļka. Viņš šos daudzkorpusu stropus izgatavo pirmo gadu.
Rēzeknietis teic, ka šī Latvijā ir jauna prece, tāpēc to pārsvarā izvēlas jaunie bitenieki. Ilggadējie biškopji pieraduši pie ierastajiem stāvstropiem, kuri ir lielāki un smagāki. Jaunajam stropam ir labāka ventilācija, vienā sekcijā ir 10 rāmīšu, tas ir arī daudz plānāks, bet tajā pašā laikā šī konstrukcija spēj uzturēt nepieciešamo mikroklimatu stropā arī ziemā. Mazā svara dēļ to vieglāk pārvadāt, piemēram, uz citu pļavu. Rolands teic, ka redzējis arī putuplasta stropus un plastmasas rāmīšus, kas varbūt ir ērti cilvēkam, bet bites labāk izvēlas koku — dabīgu vērtību. Meistars šogad arī pats plāno pievērsties dravniecībai un sākt ar divām bišu saimēm. Īpašumā ir 15 hektāru zemes, bet kaimiņam — liels ābeļdārzs. Izmantošot viņa resursus, un tajā pašā laikā labums būs arī kaimiņam, apputeksnējot ābeļdārzu. Izstādē Rolands piedalās, lai par sevi pastāstītu citiem un atrastu sadarbības partnerus. Uzņēmums jauns, skaidrs, ka nevar vēlēties, lai visi uzreiz zinātu, kas ir SIA “Virši zied”. Pieprasījums pēc stropiem esot tik liels, ka pērn 600 stropu izgatavošanu nācies atteikt. Nepietiek ražošanas jaudu.
