Spilgts īpatnis — tāds laikabiedru vērtējumā bija Jūlijs Madernieks (1870—1955), kura izstāde “Madernieka stils” vēl līdz 18. jūlijam skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā.
Pats Madernieks par stilu teicis: “Viegli izrunāt vārdu ”stils”, bet viņu radīt — mūža darbs.” Mākslinieks uzskatāms par vienu no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem — viņš veidojis nozīmīgus sabiedriskos interjerus un mēbeles, radot metus tekstila dizainam, strādājis grāmatu un lietišķajā grafikā, turklāt viņš bija arī talantīgs pedagogs un mākslas kritiķis. Acis žilba no tā, ko varēja redzēt izstādē — te varēja iepazīties ar meistara universālo talantu: ornamentu kompozīciju metiem un tekstilijām, projektētajām mēbelēm, kā arī lietišķās grafikas paraugiem. Domāju, mūsu rokdarbnieču pūrā ne vienā vien cimdu pārī ieadīti arī mākslinieka krāšņie raksti, un ne viens vien mājas īpašnieks būtu laimīgs iegādāties kādu no viņa darinātajām mēbelēm. Meistars daudzpusīgi darbojās interjera dizainā: izstrādāja mēbeļu projektus, dekoratīvo tekstiliju kompozīcijas, tapešu rakstus, metus keramikas objektiem, metālkalumiem un citiem interjera priekšmetiem. Kā rakstīts izstādes bukletā, arī pēc Pirmā pasaules kara, jau neatkarīgās Latvijas valsts laikā, viņš aktīvi turpināja strādāt interjera dizainā, kļūdams par vienu no respektablākajiem šīs nozares profesionāļiem. Starpkaru periodā Madernieks projektējis virkni sabiedrisko interjeru, tostarp Valsts kancelejas (tagad — Ārlietu ministrijas ēka) griestu un sienu dekoratīvo apdari, kura gan nav saglabājusies.
Jūlijs Madernieks piederēja mākslinieku pulciņa “Rūķis” paaudzei, kura uzskatīja, ka latviešu profesionālā māksla jāveido kopsolī ar Rietumeiropas modernajām strāvām. Viņa uzskati pārtapuši darbos skatītājus iepriecina arī šodien.
