Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” Jēkabdienā skanēja zinātniskie lasījumi “Saimnieks Daugavas krastos”, kā arī atklāja Jēkaba Bīnes darbu izstādi.
Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” Jēkabdienā skanēja zinātniskie lasījumi “Saimnieks Daugavas krastos”, kā arī atklāja Jēkaba Bīnes darbu izstādi.
“Nāku” Jēkabam vārpu vainadziņš
Kā vienmēr Jēkabdienā, muzeja direktore Regīna Paukšte, godinot “Kalna Ziedu” saimnieku, uzlika vārpu vainadziņu Jēkabam — šoreiz tas bija Jēkabs Zemzaris no Kokneses “Nākām”. Viņš ir valodnieka Jāņa Endzelīna mazmazdēls, kurš kopā ar vecākiem vasaru pavada senču mājās.
Interesantus lasījumus par saimniekošanu Daugavas krastos sendienās un šodien bija sagatavojušas Latvijas folkloras krātuves arhīva vadītāja Māra Vīksna, rakstniece Lūcija Ķuzāne, skolotājas Ilga Bruņeniece un Edīte Kupča, profesore Ausma Cimdiņa, novadpētniece Vaida Villeruša, vēsturniece Ieva Puniņa un Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska.
Dziedātāji Jānis Kurševs un Endijs Rozenbergs skandēja dziesmas par Daugavu.
Kopā ar visiem savos darbos bija vēl viens Jēkabs — gleznotājs Jēkabs Bīne. Par mākslinieku, brīžiem asaras valdot, stāstīja viņa dēls aktieris, nu jau pensionārs Jānis Bīne:
— Kaut arī mana bērnība bija tautai un vecākiem grūtā laikā, viņi prata mani no negatīvā pasargāt. Māte bija stipra sieviete — rūpējās par tēvu, kurš bieži slimoja, audzināja mani, uzturēja vīramāti, turklāt strādāja divos darbos.
Dēls nepaliek pusceļā
Mācoties Ķīmijas fakultātē, Jānis Bīne strādājis trijās tekstilfabrikās. Tur sapratis, ka diplomēts speciālists fabrikās nebūs vajadzīgs. Izvēlējies aktiera profesiju. Visu padomju laiku Jānis Bīne daudzviet juties lieks un nesaprasts.
Tomēr draugi un kolēģi Liepājas teātrī, kurā Jānis Bīne nostrādājis 25 gadus, neļāva krist izmisumā. Nu atkal tēva darbi ir atzīti, un tas dēlu gandarī. Viņš priecājas par to, ka bebrēnieši nav aizmirsuši arī viņa mātes — skolotājas Annas Mildas Bīnes — devumu.
***
Izziņai.
Gleznotājs Jēkabs Bīne (1895.—1955.) ir ikdienas dziesminieks. Daba, cilvēks un darbs — trīs vaļi, uz kuriem balstās Jēkaba Bīnes pasaules uztvere un dzīves vērtību sistēma. 1933. gadā mākslinieks saņēmis Kultūras Fonda prēmiju par gleznu “Akts saulē”, bet 1937. gadā — zelta medaļu Parīzes izstādē par porcelāna servīzi “Tauta”.
Strādājot Kaucmindes mājturības seminārā, viņš satika savu dzīves mīlestību Annu Mildu Puriņu, 1940. gadā viņu ģimenē piedzima dēls Jānis.
Padomju okupācijas laikā nacionāli noskaņotajam gleznotājam vajadzēja slēpties no varas iestādēm. Pēc viņa aiziešanas mūžībā vīra neatzītos darbus saglabājusi Anna Bīne. 1957. gadā viņa sāka strādāt Vecbebru tehnikumā, kur radās iespēja izveidot gleznu ekspozīciju. Pirmā Jēkaba Bīnes personālizstāde bija 1978. gadā Kokneses baznīcā, kurā tolaik bija muzejs. Izstādes bijušas, atceroties mākslinieku arī viņa 90. un 100. dzimšanas dienā.
