Pirms sešiem gadiem oktobra sākumā Neretas novada Mazzalves pagasta “Krastos” notika pirmā liellopu izsole Baltijā. Šogad pie Kaspara Ādama, SIA “Liellopu izsoļu nams” vadītāja un dibinātāja, cilvēki brauc pieredzes apmaiņā, netrūkst pirkt un pārdotgribētāju.
Vairāk darba vietu
Esot “Krastos”, sajūtu tur valdošo noskaņu un atdzimst ticība latviešu spēkam, varēšanai. Septembra vidus, un izsoļu namu gatavo jaunajai sezonai. Apkārt valda rosība — iztīrītas lopu novietnes, un pašlaik tās dezinficē. Pretī lielajai kūtij uzslieta jauna guļbaļķu ēka — birojs. Attālāk top jauna kūts. Visam pāri garā baltā mastā rudens vējā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs.
Kaspars man izrāda jauno biroja ēku. Masīvkoka ārdurvis, koka logu rāmji tik ierasto plastikāta vietā. “Te būs ieeja, te sēdēs inspektori, te — klienti, te — mans kabinets,” klausoties viņā, veram durvis. “Lampas būs izkārtotas starp sijām latviskā rakstā — zigzagā.” Un es zinu, ka tas tā būs. Jau rīt.
Izsoļu namam pašlaik ir ap 2500 klientu, salīdzinot ar pērno gadu, skaits audzis par astoņiem simtiem. Pirmajā darbības gadā vienā izsolē pārdeva līdz 40 bullīšu un telīšu, jaunākajās izsolēs dzīvnieku skaits sasniedz tūkstoti. Kaspars stāsta, ka agrāk, vienā izsolē pārdodot ap 200 dzīvnieku, šķitis, ka sasniegts maksimums, bet, pasākuma popularitātei un saimnieku uzticībai augot, nācās uzcelt jaunu lopu novietni. Tomēr ar to nebija līdzēts, jo attiecīgi sāka pieaugt pārdodamo dzīvnieku skaits. Tādēļ uzcelta vēl viena kūts, palielinot izmitināmo skaitu līdz sešiem simtiem. Tagad, kad sasniegts četrciparu skaitlis, Kaspars, vismaz pagaidām, saka — tie ir griesti. Lai gan šādas sajūtas pārņēmušas, panākot iepriekš sasniegto. Pašlaik sasniegtais ir kā robeža, kad kvantitāte patīkami balansē ar kvalitāti. Cilvēciskais faktors, klātbūtne izsolēs ir ļoti svarīga, pazaudējot to, notiekošais vairs nedos gandarījumu.
Milzu soļiem kāpināts arī uzņēmuma darbinieku skaits. No sākotnējiem pieciem 20 līdz 25 gadus veciem tagad te nodarbināti divdesmit. Visi pārsvarā no tuvākās, ap 30 līdz 40 kilometru, apkārtnes. Personāla mainības nav, un atalgojums ir labs, ko Kaspars nosauc par vienu no būtiskākajiem nosacījumiem, lai darbinieki būtu sava uzņēmuma patrioti. Otrs svarīgs nosacījums — darba apstākļi un izaugsmes iespējas. Tādēļ reizi gadā vairāki darbinieki dodas divu nedēļu komandējumā uz Vāciju, iepazīst turienes liellopu izsoļu namu darbu, vēro notiekošo, lai, Latvijā atgriezušies, zināšanas liktu lietā savā uzņēmumā. Tā kā uzņēmums Mazzalvē veidots, par paraugu ņemot izsoļu namus Anglijā, Vācijā un Šveicē, arī Latvijā jāvirzās, jāievieš līdzīgi.
Pieradina strādāt kvalitatīvi
Šobrīd mazzalvieši aizņem vidēji 80% no visa Latvijas liellopu tirgus. Izsoles notiek katru otro nedēļu ceturtdienās. Atskatoties uz pirmsākumiem, Kaspars tieši izsoļu formu dzīvnieku pārdošanai un iegādei uzskata par visgodīgāko. Visas darbības notiek saimnieku redzeslokā, tepat dzīvniekus nosver, tos var novērtēt vizuāli.
Sešos gados gūta arī sāpīga mācība, piemēram, pārāk uzticoties kādiem partneriem, zaudēts ap 200 tūkstošiem eiro. Lai tā neatgadītos un pārdevēji neciestu, no 2015. gada katru pirkumu apdrošina. Ja gadās, ka pircējs nesamaksā, apdrošināšanas kompānija apmaksā līdz 90% no darījuma summas.
Stāstot par izsoles procesu, Kaspars atceras, ka agrāk, kad vienā dienā pārdeva līdz 150 dzīvniekiem, tos izsolīja katru atsevišķi. Lai izsolītu ap astoņiem simtiem dienā, nozīmētu gan pazaudēt balsi, saucot katru nākamo solīto summu, gan tas būtu diezgan garlaicīgs pasākums pārējiem. Tāpēc izsoles notiek vienlaikus astoņiem līdz 12 dzīvniekiem. Tādējādi tik lielu skaitu dienā var pārdot sešu stundu laikā, ierasti no pulksten 12 līdz 18. Pirmajos trīs gados dzīvnieku saimnieki centušies personīgi piedalīties izsoles procesā, bet, laikam ritot, augusi viņu uzticība, un tagad biežāk sazvanās, noskaidro nianses. Kaspars gan katru aicina vismaz reizi gadā “Krastos” ierasties personīgi. Viņš arī uzsver, ka, pārdodot dzīvniekus izsolē, saimniekiem veidojas objektīvāks redzējums un vērtējums par to, kāds ir labas kvalitātes dzīvnieks. Nespējot salīdzināt, katram var šķist, ka tieši viņa bullītis vai telīte ir visskaistākā, dārgākā. Konkurences veicināšana Latvijā nozīmē arī iespēju sacensties kvalitatīvas gaļas ražošanā ar citām Eiropas valstīm.
Tā kā pircēji ir pārsvarā ārzemnieki, Mazzalves pagasts, izsoles bieži vien ir pirmais priekšstats par Latviju, to, kādus liellopus te audzē. Tāpēc svarīgi, lai pārdošanā nonāktu vidēji augstas un augstas kvalitātes dzīvnieki. Līdz ar to tiek garantēts labs iespaids par šīs nozares attīstību, ilgtspējību, un rezultātā ieguvēji ir arī paši dzīvnieku audzētāji.
