Aizkraukles novada domes deputāti vienprātīgi nolēma izsolē pārdot četrus pašvaldības dzīvokļus, no kuriem visi potenciālie īrnieki ir atteikušies dzīvokļa plānojuma, stāva izvietojuma vai remontam vajadzīgo līdzekļu dēļ.
Izsolē plānots pārdot četrus vienistabas dzīvokļus: Lāčplēša ielā 35—44, Spīdolas ielā 5—57, Bērzu ielā 6—15 un Spīdolas ielā 15—20. Nosakot izsoles sākumcenu, pašvaldība ņems vērā īpašuma bilances vērtību, sertificēta vērtētāja noteikto tirgus vērtību un citus faktorus.
Apskatās un atsakās
Vai pašvaldībai un īrniekiem vairs nevajag dzīvokļu? To “Staburags” jautāja pašvaldības speciālistei dzīvokļu jautājumos un dzīvokļu komisijas priekšsēdētājai Lidijai Zībārtei.
“Šie dzīvokļi ir ļoti sliktā tehniskā kārtībā, un visas dzīvokļu rindā esošās personas pēc to apskates no tiem ir atteikušās,” informē Lidija Zībārte. “Vienā dzīvoklī pat nav vannasistabas, sanitārajā mezglā ir tikai izlietne un sēdpods, telpa ir tik maza, ka ne vannai, ne duškabīnei tur nav vietas. Tajā neviens nedzīvo kopš 2014. gada janvāra. Citos dzīvokļos neviens nedzīvo kopš 2015. gada augusta, novembra un decembra. Nav izdevīgi šos dzīvokļus uzturēt, maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, ja tajos neviens nedzīvo.”
Cik brīvu dzīvokļu pašlaik ir pašvaldības rīcībā? “Aizkraukles pilsētā ir brīvi pieci dzīvokļi: četri vienistabas un viens divistabu,” stāsta Lidija Zībārte. “Par divistabu dzīvokļa izīrēšanu vēl lems pēc tam, kad to piedāvās dzīvokļu palīdzības reģistrā reģistrētajām personām. Pašvaldība drīzumā pārņems vienistabas dzīvokli Aizkrauklē, Gaismas ielā 4—34, kura īpašnieks ir nomiris, bet testamentā savu īpašumu novēlēja pašvaldībai. Pašlaik Aizkraukles pagastā, Kalna ielā 24, ir brīvs viens divistabu un divi vienistabas sociālie dzīvokļi. Tajos agrāk dzīvoja personas, kurām ir veselības problēmas, ģimenē ir mazi bērni vai nepilngadīgie, tādēļ pašvaldība pēc personu iesnieguma šos dzīvokļus nomainīja ar labiekārtotiem pilsētā. Otrajā stāvā nav sanitārā mezgla, tas atrodas pirmajā stāvā, turklāt visiem īrniekiem kopīgs. Apkures sezonā māja tiek apsildīta, kurinot gāzi, un izdevumi par apkuri ir ļoti lieli. Pašvaldībā tiek domāts, vai nākotnē tur saglabāt sociālos dzīvokļus. Pavisam mājā ir četri dzīvokļi.”
Savukārt sociālajā mājā Spīdolas ielā 18 ir brīvas 19 istabas, taču šīs telpas nav pieprasītas dažādu iemeslu dēļ. Cilvēki ar alkohola atkarību tur nevēlas dzīvot, jo viņiem nepatīk ievērot iekšējās kārtības noteikumus. Citi nevēlas tādēļ, ka ir kopīgs sanitārais mezgls. Bijuši gadījumi, kad pensionāri krāpniecības vai citu iemeslu dēļ zaudējuši pajumti, un viņiem sociālās istabas ir kā glābiņš. Daļa sociālās mājas iemītnieku ar dzīves apstākļiem ir apmierināti un priecājās par to, ka tuvu veikali, poliklīnika un citas iestādes.
Par brīvajiem var lasīt mājaslapā
Informācija par brīvajiem dzīvokļiem publicēta Aizkraukles novada pašvaldības mājaslapā, sadaļā “Nozares” — “Uzņēmējdarbība” — “Pieejamie dzīvokļi”.
“Dažkārt mums zvana cilvēki no citām pašvaldībām, vēloties Aizkrauklē īrēt dzīvokli, taču likums un saistošie noteikumi paredz, ka citu pašvaldību iedzīvotājiem dzīvokli drīkst izīrēt, ja nav reģistrēta neviena savas pašvaldības persona,” saka Lidija Zībārte.
Pašvaldība dzīvokļus var izīrēt personām, kuras atbilst likuma “Par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumos” nosacījumiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tajā skaitā ir arī pašvaldībai vajadzīgi speciālisti, piemēram, policijas darbinieki, skolotāji, ārsti.
Likums arī noteic, ka pašvaldība drīkst īrēt dzīvojamo platību iedzīvotāju vajadzībām, tomēr šāda iespēja nav izmantota, jo pašvaldības rīcībā līdz šim ir bijuši brīvi dzīvokļi.
Kad lūdz, tad izskata
Aizkraukles novada domes mājaslapā bija publicēta ziņa, ka pašvaldība atbalstījusi SIA “Aizkraukles slimnīca” lūgumu nodrošināt darbu slimnīcā rezidentūras pretendentam Jānim Pāvulānam pēc tam, kad viņš būs apguvis rezidentūras programmu. Pašvaldība pēc darba attiecību sākšanas viņu nodrošinās ar dzīvojamo platību Aizkraukles pilsētā, savukārt jaunais speciālists apņemas pēc rezidentūras programmas beigšanas vismaz piecus gadus strādāt Aizkraukles slimnīcā.
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes locekle Dzintra Krišjāne stāsta, ka oficiāli parakstītā vienošanās ar novada domi jaunajam ķirurgam dod papildu punktus, stājoties rezidentūrā. Viņš to varētu pabeigt pēc pieciem gadiem, un tad arī pašvaldībai būs jānodrošina dzīvoklis, ja speciālists to pieprasīs.
Lidija Zībārte gan teic, ka neviens dzīvoklis šim mērķim nav rezervēts — kad persona pašvaldībā vērsīsies ar iesniegumu, tad arī to izskatīs.
Vai pašvaldības rīcībā ir to potenciālo speciālistu saraksts, kādi vajadzīgi novadā un kuriem būtu jānodrošina dzīvoklis turpmāko gadu laikā? “Gribētu, lai tāds saraksts būtu, taču tāda nav,” teic pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs. “Tādu vajadzētu, īpaši no izglītības iestādēm, kurās pēc gadiem desmit varētu trūkt kadru. Pašlaik speciālistiem iespēju piešķirt dzīvokli dome izskata pēc iestāžu iesnieguma, un tas ir epizodiski.”
Fakts
◆ Aizkraukles pilsētā pavisam izīrēti 274 pašvaldības dzīvokļi, Aizkraukles pagastā — viens.
◆ Dzīvokļu rindā reģistrētas astoņas personas: divas vēlas vienistabas, pārējās — divistabu dzīvokļus.
◆ Pašvaldībai Aizkraukles pilsētā pašlaik ir brīvi pieci dzīvokļi (neskaitot izsolei nolemtos): četri vienistabas un viens divistabu, 19 brīvas istabas sociālajā mājā Spīdolas ielā 18, viens divistabu un divi vienistabas sociālie dzīvokļi Aizkraukles pagastā, Kalna ielā 24.
Deputātu viedokļi
Vai ir pareizs lēmums pārdot dzīvokļus?
Anita Bicka, sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja:
— Lēmums izsolē pārdot četrus vienistabas dzīvokļus ir pareizs, jo pieprasījuma pēc tiem nav. Tā kā tajos neviens nedzīvo, pašvaldībai jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem. Izsolē iegūto naudu varētu izlietot citu pašvaldības dzīvokļu remontam.
Edgars Bricis:
— Šajos dzīvokļos neesmu bijis, paļaujos uz izpilddirektora vērtējumu, ka tajos ir jāiegulda ļoti daudz līdzekļu. Paļaujos arī uz sociālo jautājumu komitejas secinājumu, ka lietderīgāk ir šos dzīvokļus pārdot nekā remontēt, jo pieprasījuma pēc tiem nav.
Indra Vīksna, sociālo jautājumu komitejas locekle:
— Tas ir ekonomiski pamatots lēmums, pašvaldībai nav jāuztur “iesaldētas” dzīvojamās platības, kas turklāt ir ļoti sliktā stāvoklī. Vienistabas dzīvokļi nav pieprasīti. Trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni, tajā skaitā ar īpašām vajadzībām, ir vajadzīgi divistabu dzīvokļi.
Anta Teivāne, novada domes priekšsēdētāja vietniece:
— Tas bija pareizs lēmums, jo pieprasījums pēc dzīvokļiem nav tik liels. Kādēļ gan turēt tukšus dzīvokļus, par kuriem pašvaldībai jāmaksā par apkuri un apsaimniekošanu?
