No 1. novembra valstī stājās spēkā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi. Tie regulē darījumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi un līdzās citiem nosacījumiem paredz arī speciālu komisiju izveidošanu novadu domēs. Taču Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas regulētu šo komisiju darbību, pieņemti tikai novembra beigās.
Koknesē klusums
Likuma grozījumi paredz, fiziskas personas brīvi var iegādāties lauksaimniecības zemi līdz 10 hektāriem, uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi — līdz 5 hektāriem. Ja darījuma apjoms ir lielāks, tam jāsaņem speciāla atļauja, kuru izsniedz īpaši izveidota komisija.
Pirms noteikumu stāšanās spēkā novadu pašvaldībās diskutēja par jauno kārtību, tās ietekmi uz domes darbu, plānotajām izmaksām, speciālistu piesaisti. “Staburags” aptaujāja vairāku novadu pašvaldības par jaunizveidotās komisijas darbu.
Kokneses novada domes vadītājs Dainis Vingris stāsta, ka novembra beigās izveidotajā komisijā ir seši locekļi. Pagaidām domē gan neviens iesniegums, saistīts ar zemes pirkšanu vai pārdošanu, nav saņemts.
Saskata nepilnības
Jaunjelgavas novada jaunizveidotās komisijas priekšsēdētājs, deputāts, mērniecības un mežsaimniecības lietu speciālists Guntis Jankovskis stāsta, ka laikā, kad noteikumu vēl nebija, sasaukta viena sēde un tajā saņemtais iesniegums vērtēts saskaņā ar likuma grozījumiem. Decembra sākumā sasaukta otra komisijas sēde, un izskatīti jau divi juridisko personu iesniegumi par piecu zemesgabalu iegādi Jaunjelgavas novadā. Vienā no iesniegumiem juridiskā persona vēlējās iegādāties trīs zemes platības. Darījumu summa — ap 1500 eiro par hektāru. Komisija pārbaudījusi, vai zemes pircējs ir arī Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmējs vismaz trīs gadus, kā arī nodokļu parādu neesamību. Pircējam arī jāpierāda darījuma mērķis, šajā gadījumā — zemes izmantošana lauksaimniecībā turpmāk. Konkrētajos gadījumos pircējs bija jau esošās zemes nomnieks, veica un arī turpmāk veiks lauksaimniecisko darbību. Juridiskai personai pārbauda arī lauksaimnieciskās izglītības esamību. Tas nozīmē, kādam no uzņēmuma vadītājiem jābūt ar vismaz 160 stundās iegūtu lauksaimniecisko izglītību. Vienā gadījumā pārbaudīts, vai pircējam jau nav īpašumā divu tūkstošu vai vairāk hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lai to noskaidrotu, pieprasījumu nosūtīja Valsts zemes dienestam. Guntis Jankovskis teic, ka jaunajos noteikumos saskata nepilnības, piemēram, gadījumiem, kad zemes pircējs jau ilgstoši nodarbojas ar lauksaimniecību, bet attiecīgas izglītības viņam nav. Ja viņš ir vietējais un vēlēsies iegādāties zemi, kas nerobežojas ar pašreizējo īpašumā esošo, šis punkts radīs iemeslu, lai darījumu atteiktu. Konkrēts gadījums esot arī Jaunjelgavas novadā.
Izskatot abus iesniegumus, komisija atzina, ka pircēji atbilst likumā noteiktajām prasībām un dome atsakās no pirmpirkuma tiesībām uz šiem zemesgabaliem. Domē saņemti arī citi ar zemes iegādi saistīti iesniegumi, bet to izskatīšanai komisija nav vajadzīga, jo īpašumi ir mazāki par 10 hektāriem.
Ilgs saziņas process
Pļaviņu novada domes komisijas lēmumu pieņemšanai par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā locekle, domes juriste Ilga Visocka stāsta, komisija veidota, iekļaujot tajā darbiniekus, kuri arī ikdienā saskaras ar nekustamo īpašumu jautājumiem. Pašvaldību komisiju darbības izdevumi tiks segti no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
Pļaviņu novada domē komisijas sēde vēl ne reizi nav sasaukta, bet saņemti divi juridisku personu
iesniegumi. Pirmais — pirms vairāk kā divām nedēļām, un šajā laikā komisija gaidīja atbildes uz pieprasījumiem no iestādēm, piemēram, Valsts zemes dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta un Lauku atbalsta dienesta. Likums paredz, ka šādas izziņas jāsniedz 10 darbadienu laikā. Juridiskajām personām izziņas par tās dalībniekiem pieprasītas arī no Uzņēmumu reģistra. Tā kā domei nav informācijas par zemes pircēja nekustamā īpašuma nodokļa parādiem citos novados, jāgaida arī šī atbilde.
Vai jaunie likuma grozījumi palīdzēs sasniegt mērķi — lauksaimniecībā izmantojamo zemi izmantot tam paredzētajam mērķim un lai tā nenonāktu spekulantu rokās? To rādīs laiks un praktiskā darbība. No Latvijas Pašvaldību savienības šajās dienās saņemta vēstule, kurā jautāts par problēmām, kas radušās komisijas darbā. Pēc pirmās sēdes, kas notiks tuvāko divu nedēļu laikā, jautājumi, visticamāk, radīsies. Pagaidām vienīgais sarežģījums ir tieši šis laikietilpīgais saziņas process ar valsts iestādēm. Arī iespējamo zemes cenas pazemināšanos saistībā ar pretendentus izvērtējošajiem noteikumiem vērtēt varēs ilgākā laika posmā.
Kā jaunie noteikumi aizsargās vietējo zemnieku intereses? Ilga Visocka teic, ka likumīgu līdzekļu, lai atteiktu zemes iegādi ārpus novada teritorijas dzīvojošajiem, nav. Tikai apstāklis, ka pirmpirkuma tiesības ir zemes nomniekiem, palīdzēs šādos gadījumos. Jāņem vērā, ka nomas līgumam jābūt reģistrētam pašvaldībā. Šādu zemes nomas reģistru veidos pašvaldības, un līguma iekļaušana tajā ir bez maksas. Speciāliste piebilst, ka par zemes platības, kas mazāka par 10 hektāriem fiziskām personām un 5 hektāriem juridiskām personām iegādi, likums paredz, ka gadījumos, kad pretendentam īpašumā jau ir zeme un ja kopā ar jauno iegādājamo zemi tās platība būs lielāka par attiecīgi 5 vai 10 hektāriem, darījums tiks virzīts izskatīšanai jaunizveidotajā komisijā. ◆
