Ceturto pavasari “Kokneses ziņģē” tikās ap diviem simtiem dziesminieku un stāstnieku, lai kopā ar skatītājiem priecātos un šoreiz arī saldsērīgi skumtu, klausoties no senatnes līdz mūsdienām tautas atmiņā saglabātajās dziesmās.
Pagājušās nedēļas izskaņā tikās ap 200 “Kokneses ziņģes” dalībnieku un aptuveni tikpat skatītāju. Vieni ieradās no tuvākām Aizkraukles reģiona vietām — “Aizezeres muzikanti” no Bebriem, folkloras kopa “Āre” no Pļaviņām, senioru vokālais ansamblis “Ābeļziedi” no Aiviekstes, folkloras kapela “Karikste” no Aizkraukles, folkloras kopa “Urgas”, spēlmaņu kopa “Skutelnieki” un dziedātāja Liberata Salmiņa, kā arī dziedātāja un stāstniece Elza Jakovele no Kokneses. Citi plaši pārstāvēja attālus novadus — Suntažus, Lielvārdi, Mārcienu, Cesvaini, Dobeli, Tukumu, kā arī Rīgu, bet no Latgales puses Ludzas novada Koknesē spēlēja un dziedāja Isnaudas pagasta folkloristi. Dalībnieki 18 uznācienos katrs sniedza divus priekšnesumus.
“Ziņģes” dalībnieki dziedāja gan simtgadīgas dziesmas, mantotas no vecvecākiem, atrastas pierakstos vai saglabātas tautas atmiņā cauri dažādiem vēstures lokiem, gan jaunas, pašu sacerētas.
Inguna Žogota, “Kokneses ziņģes” saimniece, stāsta, ka šogad atšķirībā no citām reizēm pasākumam bija tematiska ievirze, proti, dziesmas un skaņdarbi apspēlēja latviešiem tik tuvo, saldi sērīgo skumju, ilgu un cerību tēmu. Tas nozīmē, ka klausītājus ieveda garos un bieži vien emocionāli smagos stāstos. Tomēr pasākuma gaisotne nebūt nebija tikai skumja, jautrību radīja “Teikas muzikanti” — post-folkloras jauniešu grupa no Rīgas. Viņu teatrālie priekšnesumi bija stāsti par pirtī iešanu un citām jautrām izdarībām.
Vakaram atšķirīgu noskaņu piešķīra trīs stāstnieki. Viņu skaits nepalielinās, lai gan par klausītāju atsaucību viņi nevarētu sūdzēties. Inguna teic, ka te, iespējams, vainojama latviskā kautrība un vieglāk ir izpildīt kolektīvu, ne solo priekšnesumu.
Daži kolektīvi bija parūpējušies arī par saviem “līdzjutējiem”, piemēram, Kurzemes puses folkloristus pavadīja lielais autobuss ar vairāk kā 40 pasažieriem. Skatītāji un festivāla dalībnieki vēlāk vienojās kopīgā ballē. Vakara gaitā muzikanti nomainīja viens otru, un balle beidzās ar jautru divu ermoņiku meistaru — Annijas no Kokneses un Tāļa no Madonas puses — kopspēli.
Pēc pasākuma dalībniekus rosināja pārdomāt iespējamo festivāla norises laika maiņu uz vasaras vidu, lai nākamreiz varētu piedalīties visi gribētāji, bet, lai arī domas dalījās, vairums aptaujāto tomēr bija par aprīļa vidu. Koknesē šis festivāls veidojas par pazīstamu tradīciju. ◆
