Spēlēties ar vārdiem, mainīt to nozīmi, darināt jaunvārdus un palauzīt galvu, domājot par vārdu labskanīgumu, izrādās, nākas arī tiem, kuru darbā vārds nav galvenais “darbarīks”.
Spēlēties ar vārdiem, mainīt to nozīmi, darināt jaunvārdus un palauzīt galvu, domājot par vārdu labskanīgumu, izrādās, nākas arī tiem, kuru darbā vārds nav galvenais “darbarīks”. Uzņēmējiem un dažādu firmu īpašniekiem nākas spēlēt burtu spēles gluži kā bērnībā, lai tiktu pie skanīga un uzmanību saistoša uzņēmuma nosaukuma.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir virkne noteikumu, kā pareizi vajadzētu veidot nosaukumu, lai tas atbilstu visām prasībām. Tomēr, vai šos noteikumus ievēro? Atceros kādu raidījumu televīzijā, kur sižets bija veidots par kafejnīcu, veikalu un atpūtas vietu nosaukumiem galvaspilsētas dzīvojamajos rajonos, kuros lielākoties bija izmantoti krievu tautības personvārdi, piemēram, bārs “Pie Jekaterinas un co”, “Jaroslava”. Arī par skanīgumu un atbilstību likuma prasībām var strīdēties. Kas vienam skan, otram — neskan. Galvenais, lai nosaukumā nebūtu necenzētu vārdu un divdomīgu apzīmējumu. Tāpat likumā nav noteikti nekādi ierobežojumi tam, cik īss vai garš drīkst būt nosaukums.
Nupat Uzņēmumu reģistrs atteicies reģistrēt juridisko pakalpojumu uzņēmuma SIA “Heidelberga” jauno nosaukumu, kas ietver 25 vārdus. Uzņēmuma īpašnieki vēlējās uzņēmuma nosaukumā izmantot vārdu salikumu: “Viss mainījies skaļi klusēja migla virs pļavām aiz upes un jenotiņš to sajuta tik skaidri ka aizrāvās elpa un nosvīda uz ceļgaliem rātni uzliktās ķepiņas” (saīsinot — VMSKMVPAUUJTSTSKAEUNUCRUĶ). Šādu nosaukumu nereģistrēs, jo “komersants pārkāpj citu personu intereses — viņiem varētu nākties lietot šo nosaukumu, turklāt no valsts valodas viedokļa tas uzskatāms par “bezinterpunkcijas teksta fragmentu” un neatbilst nosaukuma skaidrojumam. Uzņēmuma līdzīpašnieks jurists Arnis Nīcgalis izvēli pamato īsi: “Mūsu ikdiena ir pietiekami sausa, kāpēc to neizskaistināt?”
Jā, kāpēc nespēlēties ar vārdiem, būt oriģinālam, ja tas palīdz kļūt ievērojamākam par citiem? Uzņēmumu reģistrā reiz ir bijušas firmas ar nosaukumu “Nadirs” vai “Egals”, joprojām ir SIA “Diena pirms Jāņu nakts”, “Pieci ezeri, kur vilcenei dzert”, SIA “Auzas tautu meita” vai populārais bārs “Paldies Dievam, piektdiena ir klāt”. Tomēr joprojām populārākie vārdi, kas lietoti, veidojot nosaukumus, ir Ozoli, Bērziņi, Liepas, Ozoliņi, Kalniņi, Ceriņi, Robežnieki, Avotiņi, Druvas un Dzintari.
