Iesaka Agita Grīnvalde-Iruka, “Staburaga” galvenā redaktore
Krievu humors latviešiem, kuri auguši padomju laikā, vienmēr bijis tuvs un saprotams. Arī es diezgan bieži skatījos televīzijas šovu “Greizais spogulis” ar tā izcilajām krievu humora zvaigznēm, kuru vidū noteikti nevar nepamanīt Sergeju Čvanovu un Igoru Kasilovu, kas veido vienreizēju duetu — “Jaunās krievu večiņas” (“Novije russkije babki”) Klaudiju Ivanovnu Cvetočeku un Matrjonu Ivanovnu Nigmatuļinu. Viens no populārākajiem Krievijas humoristu duetiem vairākkārt viesojies Latvijā, un man jau sen gribējās viņus redzēt, tā teikt, “dzīvajā”. Tāda iespēja radās pagājušajā nedēļā, kad abas “dāmas” viesojās Latvijā, sniedzot koncertus Liepājā, Jelgavā, Rīgā un šīs nedēļas nogalē būs redzamas Valmierā, kur pieprasījums pēc večiņām bijis tik liels, ka izsludināti pat divi papildkoncerti.
Protams, sēžot Rīgas Kongresu nama zāles balkona 5. rindā, neko daudz uz skatuves redzēt nevar, taču tik ļoti gribējās abus humoristus redzēt tuvāk. Tāpēc te lieti būtu noderējis līdzpaņemts binoklis. Taču baudīt humoristu skečus, jokus, anekdotes, dziesmas un arī dejas netraucēja nekāds attālums. Pirmajā rindā sēdošie Klavas un Matrjonas aktivitātes varēja izbaudīt pārpārēm — gan tad, kad skečā par naudas pelnīšanu, dziedot un dejojot tunelī Cvetočeks, ar cepuri rokās gāja mangot naudu, gan tad, kad večiņa, izdomājusi kļūt par gaišreģi, mēģināja tuvāk sēdošajiem iebarot sabrūvēto dziru.
Jāsaka gan, ka “Greizajā spogulī” abu “dāmu” joki bija smalkāki un gaumīgāki nekā Kongresu namā redzētie. Šeit tie bija prastāki, piezemētāki, ik pa laikam izskanēja arī kāds pārfrāzēts krievu lamuvārds, ko televīzijas šovā “večiņas” nekad nav atļāvušās. Brīžiem arī nevarēja saprast, vai Cvetočeka lomas atveidotājs apsmējās tāpēc, ka viņam pašam tik ļoti patika savi joki, un dialogi uz mirkli pieklusa, vai tas bija paredzēts scenārijā. Taču kopumā tas netraucēja baudīt talantīgo aktieru sagatavoto pusotru stundu garo izrādi, kurā tika izspēlētas jautras un smieklīgas situācijas, pasmiets par sevi un citiem. Atšķirībā no ukraiņu humoristiem Vladimira Daņiļeca un Vladimira Moisejenko koncerta janvārī Krustpils kultūras namā, kur izrāde lielākoties sastāvēja no jau vairākkārt televīzijā redzētiem skečiem, tad šīs “Jauno krievu večiņu” iestudētās ainiņas agrāk nebiju redzējusi.
Kopš Jauno krievu večiņu dueta izveidošanas aktuāls bijis jautājums, kas tad patiesībā slēpjas zem šiem lakatiņiem. Aktieru vārdi nebija nekāds noslēpums, bet to, kādi viņi izskatās “bez maskām”, ieraudzīt nebija nemaz tik viegli. Taču Rīgā izrādes noslēgumā maskas krita un aktieri skatītājiem par ziediem un ovācijām pateicās, noņēmuši brilles un lakatiņus. Protams, bija interesanti ieraudzīt aktieru īstās sejas, taču man šķita, ka līdz ar šo mirkli zudusi kāda daļa burvības un noslēpumainības, kas apvija abas večiņas. ◆
