Latvijā pirmo reizi konstatēta ziemas kviešu slimība — pundurmelnplauka. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) noskaidro šīs slimības izplatību, pētot aizdomīgos ziemas kviešu paraugus.
Latvijā pirmo reizi konstatēta ziemas kviešu slimība — pundurmelnplauka. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) noskaidro šīs slimības izplatību, pētot aizdomīgos ziemas kviešu paraugus.
Līdz septembra sākumam VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā izanalizēti 97 paraugi, no tiem pundurmelnplauka konstatēta 49 gadījumos. Rezultāti liecina, ka slimība izplatījusies samērā plaši, tā konstatēta Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Aizkraukles, Kuldīgas, Saldus, Tukuma un Talsu rajonā. Tā kā slimības ierosinātāja sporas saglabājas augsnē, visticamāk šī slimība ievesta Latvijā jau agrāk ar sēklas graudiem, un šīgada laika apstākļi bijuši labvēlīgi tās attīstībai. Pundurmelnplauka konstatēta ziemas kviešu šķirnēs “Kobra”, “Krista”, “Pamatj Fedina”, “Olivin”, “Ibis” un “Kontrast”.
Slimību iespējams ierobežot, veicot kvalitatīvu sēklas kodināšanu ar atbilstošu kodni. Savukārt, ja slimībai ļauj izplatīties, augi laukā tiek novājināti, atpaliek garumā un nevārpo, radot nozīmīgus ražas zudumus.
Kviešu pundurmelnplauka konstatēta vairākās Eiropas (Itālijā, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Čehijā, Slovakijā, Krievijā), Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīs. Simptomi ir ļoti līdzīgi tiem, ko rada cietā melnplauka “Tilletia caries”. Augi pastiprināti cero un atpaliek garumā 2—4 reizes, salīdzinot ar veseliem augiem. Graudu vietā veidojas tumši, apaļīgi, virsotnē nosmailināti sporu maisiņi — sorusi, kuri pārklāti ar graudu apvalku. Saberžot slimo graudu, tāpat kā cietās melnplaukas gadījumā, ir jūtama trimetilamīna smaka. Inficētās vārpās daļa graudu tomēr var būt veseli.
Teliosporas dīgst augsnes virskārtā un inficē sējumus kultūrauga 2—3 lapu stadijā. Optimālā sporu dīgšanas un augu inficēšanās temperatūra ir +1°C — +8°C. Inficēšanās var notikt arī zem sniega segas, ja augsne nav sasalusi.
Iespējami vairāku graudzāļu — vārpatas, rudzu, miežu — inficēšanās gadījumi. Kaut arī slimība var izplatīties ar sēklām, nozīmīgākais inficēšanās avots ir augsne, tajā sporas var saglabāt dzīvotspēju 3 — 10 gadu.
Kviešu pundurmelnplaukas ierobežošanai jāizvēlas pret šo slimību izturīgas ziemas kviešu šķirnes. Atkārtotas ziemas kviešu sējas gadījumā nav vēlama minimālā augsnes apstrāde. No Latvijā reģistrētajām kodnēm kviešu pundurmelnplauku ierobežo “Maksims ekstra 50 s. k”. Gatavojoties rudens sējai, uzmanība jāpievērš arī augu maiņai, sertificētas sēklas iegādei, kodņu izvēlei un kodināšanas kvalitātei. Tas ir svarīgi, iegādājoties sēklu ārvalstīs.
