Arī jaunajā mācību gadā joprojām aktuāls ir skolotāju zemais atalgojums. Par to un citām aktualitātēm ar izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem Aizkrauklē runāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško un viņas vietnieks Jānis Krastiņš. Uz šo tikšanos bija ieradušies skolotāji no visa Aizkraukles reģiona.
Ingrīda Mikiško skaidroja, ka šobrīd arodbiedrība savās prasībās izvirza četrus galvenos punktus — sakārtot skolotāju darba sistēmu, augstākās izglītības un zinātnes darbinieku atalgojumu un izdienas pensijas, izveidot darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Kopumā finansējumam izglītības sistēmai katru gadu jāpalielinās par desmit procentiem, līdz sasniedzam Eiropas vidējos rādītājus. Jau ilgāku laiku runāts, ka pašreizējais modelis “nauda seko skolēnam” vairs nav efektīvs. Ieguvējas ir lielās skolas, bet mazākās nespēj ar tām konkurēt.
— Pēdējās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja jaunos izglītības modeļu variantus. Šajā mācību gadā ap 40 skolu visā Latvijā aicinātas pieteikties to izmēģināšanai. Viens no modeļiem ir jau zināmais “nauda seko skolēnam”, bet ar papildu nosacījumiem, otrs — pāreja uz 40 stundu darba nedēļu, ko atbalsta arī arodbiedrība, jo šajās stundās ielikts viss, kas skolotājam jādara, un visam ir viena cena. Izmēģinājums notiks virtuāli, ko veiks galvenokārt skolas vadība. Līdz gada beigām ministrija apkopos informāciju, un no nākamā gada janvāra visas skolas izmēģinās modeli, ko atbalstīs vairākums. Tad, izvērtējot visus rezultātus un ieteikumus, no nākamā mācību gada vienu no tiem varēs ieviest. Satrauc gan tas, ka jaunu modeli nevar ieviest ar esošo finansējumu. Tam jāparādās jau 2015. gada budžetā, — skaidroja Ingrīda Mikiško.
Izskanēja jautājums arī par skolu slēgšanu, kas īpaši aktuāls laukos. Tas gan nav arodbiedrības kompetencē, bet Mikiško kundze skaidroja, ka ir noteikts: līdz 6. klasei bērnam jānodrošina izglītības iestāde pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai.
Vēlāk katrai pašvaldībai jādomā, kā labāk, jo skolas ar mazu skolēnu skaitu rada zaudējumus. Galvenais tomēr ir bērns un viņa zināšanas, piemēram, vai viņam mazā skolā ir nodrošināts viss, kas viņam pienākas. Ingrīda Mikiško atgādināja, ka šībrīža situācijā izglītības darbiniekiem jābūt elastīgiem. Saistībā ar to Aizkraukles novada izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa informēja kolēģus, ka ir finansējums skolotāju profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai “B” tipa kursiem, lai varētu apgūt vēl vienu specialitāti.
Kavē attīstību
Kā ar mākslas un mūzikas skolu pedagogu algām? Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji skaidroja, ka tās joprojām ir Kultūras ministrijas pārziņā. Diemžēl šī ministrija kavējot attīstības procesus saistībā ar algām, paziņojot, ka tai nav naudas un līdz ar to arī citiem nav, ko palielināt.
— Absurdi, bet, runājot par valsts attīstību, Ministru prezidente Laimdota Straujuma nevienā brīdī nav teikusi, ka izglītība ir viena no prioritātēm. Vienošanos, ka izglītībai tāda būs, aizsūtījām visām politiskajām partijām. Pirmā to parakstīja partija “Saskaņa”, tad to izdarīja arī “No sirds Latvijai!”, arī Repšes pārstāvētā partija, bet no šobrīd Saeimā valdošās koalīcijas ir pilnīgs klusums, — atzīst Ingrīda Mikiško.
Viņa atgādināja, ka savās prasībās jābūt vienotiem un par šiem jautājumiem vairāk jārunā ar sabiedrību. Ja skolotājs visu laiku domās, ko par viņu teiks kaimiņš, atalgojums par padarīto paliks tādā pašā līmenī.
xxx
Par šiem jautājumiem un arodbiedrības turpmāko virzību nozares pārstāvji runās arodbiedrības kongresā, kas notiks nākamā gada 23. maijā Rīgā. Kā notiek gatavošanās šim pasākumam, Jānis Krastiņš pārrunāja ar tikšanās dalībniekiem.
