Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta izmēģinājumu lauka 16 hektāros saistībā ar jauno projektu “Daudzfunkcionālo lapukoku un energoaugu plantācijas ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļa izstrāde” šopavasar stāda kokus. Skrīveros tie ir absolūti jauni izmēģinājumi.
Trijās talkas dienās, apvienojot spēkus, Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” darbinieki iestādīja vairāk kā 5000 koku.
LVMI “Silava” vadošā pētniece mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa, kura vada stādīšanas darbus, stāsta, ka vienā laukā satikušās meža zinātne un lauksaimniecība.
Stādījumi un sējumi te ir pirmais solis tālākiem pētījumiem. “Sākumā jāpārliecinās, kā labāk darīt, kā gūt lielāko ieguvumu, un vēlāk varēsim sniegt ieteikumus kokaudzētavām par perspektīvākajiem stādiem, kurus ir vērts pavairot.”
Vakar zemē saknes sāka dzīt 800 papeļu, kas pārbaudītas Itālijas kalnainajos rajonos. Tikpat lielā skaitā atvesti arī saldie ķirši. Tie “bērnības” posmā Kalsnavas audzētavā izturējuši bargu salu, un Skrīveros stādīti tikai izturīgākie. Izmēģinājumu laukā iedēstītas arī liepas, kļavas, bērzi, kārkli, arī baltalkšņa un melnalkšņa hibrīds.
Starp kokiem atstātas platas rindas, kurās augs pasējas augi — miežabrālis, niedru auzene, lupīna un galega. Tā vienlaikus zemi izmantos arī lauksaimniecībai. Tā kā liepa un ķirsis ir labi medusaugi, zinātniece teic, ka te varētu būt vieta arī bišustropiem. Lai stādījumus izmantotu pēc iespējas optimālāk, uzskaita arī gruntsūdeņu, nokrišņu daudzumu un izmēģina augu aizsardzības preparātu cervakolu, kas pasargā kokus no mežazvēru zobiem.
Lai arī kociņi šobrīd atgādina mazus žagariņus, Dagnijas kundze teic, ka speciālista acīm te jau paveras skaista birzs, kas būs pēc trim līdz pieciem gadiem.
Koku mēslojumam izmanto koksnes pelnus, notekūdeņu dūņas no SIA “Aizkraukles ūdens” un digestātu — biogāzes ražošanas atlikumu.
