Šī gada 1. janvārī stājās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas sociālajā jomā. Tostarp palielināts minimālo ienākumu slieksnis, tādējādi uzlabojot sociāli visneaizsargātāko iedzīvotāju situāciju, kas būtiski arī laikā, kad Covid-19 radušos apstākļu dēļ daudzi palikuši bez ienākumiem. Par izmaiņām atbalsta sniegšanā saruna ar Pļaviņu novada sociālā dienesta vadītāju Evu Zeipi-Maču.
Mainās pabalstu apmērs
— Kādas ir būtiskākās izmaiņas sociālajā jomā?
— Garantētā minimālā ienākumu līmeņa paaugstināšana valstī, kas tagad ir līdz 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Līdz šim bija 64 eiro visiem. To pašvaldības sociālajā dienestā var pieprasīt un saņemt tie, kuriem piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, ja ienākumi ir mazāki par šiem 109 eiro mēnesī. Tad pašvaldība piešķir šo summu vai starpību, kuras pietrūkst līdz tai, paredzot arī cilvēka līdzdarbību, lai uzlabotu savu situāciju. Lai noteiktu trūcīgā statusu, mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Joprojām paliek spēkā tas, ka pašvaldības pašas var noteikt ienākumu slieksni maznodrošinātā statusa piešķiršanai, ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos ierobežojumus. Šobrīd ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksni. Tas darīts, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu izmantot šo atbalstu, kas īpaši būtiski šajos krīzes apstākļos. Pļaviņu novadā tas ir 330 eiro pirmajai personai.
Cilvēki ar maznodrošinātā statusu tāpat joprojām ir tiesīgi saņemt arī pārtikas pakas un higiēnas preces.
Reformas ietekmēs atbalstu
— Kā mainīsies citi pabalsti, ko piešķir pašvaldība?
— Saistībā ar minimālās algas palielināšanu valstī līdz 500 eiro mainās visu pabalstu apmērs, kas būs nedaudz lielāks, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos. Arī asistenta pakalpojumu sniegšana par stundu noteikta, ņemot vērā minimālo algu, jo saskaņā ar darba likumdošanu samaksa nevar būt zemāka par minimālās algas apmēru. Pagaidām gan šī pakalpojuma saņemšana ir ierobežota, jo ir minimālas iespējas pārvietoties ārpus mājas.
Būtiskākās izmaiņas varētu būt 2022. gadā, kad pēc reģionālās reformas būsim vienā novadā un arī noteikumi sociālajā jomā būs vienoti.
— Vai šobrīd pašvaldību atbalsts sociālajā jomā atšķiras?
— Lielākoties jā, un tas atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām. Katrā ir kādi savi “labumi”, vienā novadā varbūt ir lielāks viens pabalsts, bet citur tas mazāks. Tomēr kopumā šis atbalsts izlīdzinās. Tā ka izcelt vienu pašvaldību, kur būtu krietni labāk, nevar.
— Tuvākajā laikā paredzēti arī jauni pabalsta veidi?
— Nē, kamēr nav notikusi novadu apvienošana. Kopā ar citu apvienojamo pašvaldību sociālajiem dienestiem vienojāmies, ka nākamo pusgadu viss paliek tā, kā ir. Lai nav tā, ka pēc tam kaut kas jāmaina, un būtu vienmērīgums. Šobrīd tiekamies ar kolēģiem un domājam par kopīgo darbu un atbalsta veidiem. Tas viss gan atkarīgs, kā noslēgsies reģionālā reforma un sāks darboties jaunais Aizkraukles novads.
Kautrējas vai baidās lūgt palīdzību
— Vai jaunās izmaiņas skars daudzus iedzīvotājus?
— Lielākoties mūsu klientu loks ir nemainīgs, bet, tā kā šobrīd mainījies ienākumu slieksnis maznodrošinātā statusa piešķiršanai, papildus mūsu dienestam ir astoņi jauni klienti, jo zaudēts darbs un ienākumi, līdz ar to vajadzīgs atbalsts. Ir cilvēki, kuri seko līdzi visām izmaiņām, rēķinot katru centu, vai atbilst atbalsta statusam. Mūsu novadā ir vēl vairāk tādu, kuriem pienāktos atbalsts, bet viņi to nepieprasa, jo kautrējas.
— Viņus var kaut kā uzrunāt?
— Mēģinām to darīt. Dažkārt ir tā, ka cilvēks pat nevēlas aicināt uz savu dzīvesvietu, lai tikai neviens neredzētu, cik sliktos apstākļos dzīvo. Tad cenšamies aptauju veikt pa telefonu. Šobrīd visgrūtāk ir tiem, kuri dzīvo vieni, jo pagaidām nav nekādu sabiedrisko aktivitāšu — pasākumu, koncertu vai teātra izrāžu. Ierobežota arī pārvietošanās ikdienā, un cilvēki jūtas ļoti vientuļi. Pie tiem, kuri ir mūsu redzeslokā, cenšamies aizbraukt vai piezvanīt. Viņiem visvairāk vajadzīga sabiedrība un uzmanība, ne tikai materiālais atbalsts.
— Kā cilvēkus vislabāk uzrunāt vērsties sociālajā dienestā pēc palīdzības?
—Tagad daudzi baidās nākt uz sociālo dienestu tieši Covid-19 izplatības dēļ, bet vienmēr esam sasniedzami e-pastā vai pa tālruni. Informāciju regulāri ievietojam arī pašvaldības mājaslapā. Jaunie klienti lielākoties ir piesardzīgi, daudzi atzīst, ka pie mums dodas ar bailēm, bet ne no “kovida”, jo nesaprot, uz ko var pretendēt, kāda būs attieksme un maznodrošinātā vai trūcīgā statuss jau arī nav nekas iepriecinošs. Neuzdrošinās vai arī dažiem šķiet, ka tas, ko piedāvā, ir par maz. Tomēr kustība notiek, un uzklausām visus. Palīdzības lūgums ir atkarīgs no katra paša. Ir tādi, kuriem palīdzība vajadzīga tikai uz laiku, lai atspertos. Būtiskākais ir, lai ar visu nepieciešamo nodrošinātu bērnus — ar siltumu, ēdienu, ikdienā nepieciešamajām lietām.
Līdzdalība mazina interesi
— Dažāds viedoklis dzirdēts par pārtikas pakām. Kādas tās ir?
— Uzskatu, ka šajās pakās ir viss nepieciešamais, lai cilvēks varētu pagatavot sev ēdienu. Tie ir kvalitatīvi, lielākoties Latvijā ražoti produkti, Turklāt no pagājušā gada papildinājums ir saulespuķu eļļa, kas aizstāj rapšu eļļu, un iebiezinātais piens. Viedokļi vienmēr ir atšķirīgi, jo vieniem patīk, bet citiem nē, vai arī piedāvātie produkti jau apnikuši.
Tomēr ir daudzi cilvēki, kuri negrib vai neprot gatavot ēdienu, tāpēc arī par šīm pakām izsakās noraidoši. Dažkārt kāds nesaprot, piemēram, kā izmantot olu pulveri, jo svaigas olas nav iespējams iekļaut pakās. Ir bijuši kursi un nodarbības par dažādu ēdienu gatavošanu, bet atsaucība nebija liela. Tur, kur prasa kādu līdzdalību, interese būtiski mazinās.
— Pabalstu krīzes situācijā, kas saistīts ar Covid-19, prasa?
— Pirmajā vilnī interese bija daudz lielāka, šobrīd — mazāka. Esam arī vairākus uzrunājuši, bet cilvēki rūpīgi izvērtē, vai viņiem tas vajadzīgs. Ir tāda liela piesardzība, lai pārlieku nenonāktu uzraugošo institūciju redzeslokā. Atbalstu šajā situācijā var saņemt arī uzņēmums, un varbūt tāpēc arī šis atbalsts personai nav tik aktuāls. Tomēr visās grupās šobrīd ir svarīgs tieši emocionālais atbalsts, jo cilvēki jūtas vientuļi un ierobežoti.
— Ir cilvēki, kuriem izdodas iziet no sociālā loka?
— Jā, daļa atsperas un pēc tam paši tiek galā. Dažkārt pēc laika atkal kaut kas pamainās un atgriežas. Protams, ir tādi, kuri ir mūsu klienti gadiem un uz atlikušo mūžu. ◆
