5. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz vairākas izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā.
5. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz vairākas izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā.
Pēc vairāku gadu ilgām diskusijām apstiprināta valsts sociālās apdrošināšanas likme ilgtermiņā un tās pārdale starp darba devēju un darba ņēmēju. 2003. gadā un turpmāk tā būs 33 procentu apmērā (neieskaitot darba nelaimes gadījumu apdrošināšanas iemaksu likmi, kas šogad ir 0,09 procenti) — darba devējs maksās 24, darba ņēmējs — 9 procentus.
Līdz šī gada beigām sociālās apdrošināšanas likme būs līdzšinējā — 35,09 procenti, no kuriem 26,09 maksā darba devējs, bet 9 procentus — darba ņēmējs. Nākamgad darba devējam likme samazinās par 2%, savukārt darba ņēmējam tā paliek nemainīga.
Darba ņēmēji, pašnodarbinātie un iekšzemes darba ņēmēji, kuri ir pirmās vai otrās grupas invalīdi, pie darba devēja ārvalstnieka no 2003. gada 1. janvāra būs pakļauti arī invaliditātes apdrošināšanai. Šīm maksātāju grupām no 2003. gada būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas lielākā apmērā nekā iepriekš, bet tām būs iespējams pārrēķināt pensiju pēc viena gada laikā veiktajām iemaksām.
Darba ņēmējiem, kas vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, 2002. gadā un turpmākajos gados ir tiesības no autoratlīdzības nemaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja viņi to vēlas, iemaksas veicamas atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.
Stājoties spēkā Komerclikumam, pašnodarbināto loks kopš 2002. gada 1. janvāra ir paplašināts ar individuālajiem komersantiem. Tie individuālo uzņēmumu īpašnieki, kuri līdz 2004. gada 31. decembrim nebūs pārreģistrējušies kā individuālie komersanti vai pārveidojuši savu uzņēmumu par komercsabiedrību, valsts sociālajai apdrošināšanai būs pakļauti tāpat kā līdz šim — kā darba ņēmēji.
No 1. jūlija valsts sociālajai apdrošināšanai pakļauti arī alternatīvā dienesta veicēji, par kuriem, līdzīgi kā par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem, no valsts pamatbudžeta veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.
Kopš 2001. gada 1. janvāra persona vienlaikus var būt gan darba ņēmēja, gan pašnodarbinātā statusā, radot situāciju, kad, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaicīgi atbilst abiem statusiem. Piemēram, prakses ārsts nodibina individuālo uzņēmumu vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuru pats arī vada, tādējādi iegūstot darba ņēmēja statusu. Tajā pašā laikā viņš ir arī pašnodarbinātais, jo gūst ienākumus kā prakses ārsts. Jaunie likuma grozījumi paredz, ka persona, kas gūst vienus un tos pašus ienākumus un atbilst vairākiem statusiem, sociālās apdrošināšanas iemaksas veic kā darba ņēmējs.
Darba devējam arī radīti labvēlīgāki nosacījumi iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. No šī gada 1. janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic no darba ņēmēja labā veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un iemaksātajām dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summām, kas nepārsniedz 10 procentu no darba ņēmējam aprēķinātās kopējās darba samaksas gadā (dzīvības — bez līdzekļu uzkrāšanas, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām — 5 minimālās darba algas kārtējā kalendāra gadā). Jāizpilda likumā noteiktie nosacījumi, piemēram, ja darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu nav īsāks par pieciem gadiem.
Valsts ieņēmumu dienestam paplašinātas sankcijas, kas piemērojamas likuma pārkāpšanas gadījumos. Ja personām, kas strādā saskaņā ar darba līgumu, darba devējs aprēķinājis sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba algas, kas mazāka par minimālo (šogad — Ls 60 mēnesī), un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, tad, sākot no 2002. gada 5. jūlija, Valsts ieņēmumu dienests drīkst iekasēt no darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un naudassodus no summas, kas atbilst minimālās darba algas apmēram.
