Iršu pagasta zemnieki otrdien pulcējās pagastmājā, kur notika seminārs par jaunāko saistībā ar valsts un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.
Iršu pagasta zemnieki otrdien pulcējās pagastmājā, kur notika seminārs par jaunāko saistībā ar valsts un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Ar Valsts ieņēmumu dienesta konsultantes palīdzību varēja izpildīt arī šajā dienestā iesniedzamos dokumentus.
Klausītāju pilna zāle
Iršu pagasta zemnieki atzīst, ka laikā, kad ir tik daudz iespēju saņemt dažādu palīdzību, informācija ir ļoti svarīga. Tāpēc lielākā daļa pagasta zemnieku bija izbrīvējuši dienu, lai tiktos ar lopkopības un augu aizsardzības konsultantu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieci.
Zemniece Gundega Skrupska, kura pagastā brīvprātīgi veic arī vietējā konsultanta funkcijas, stāsta:
— Gados jaunie saimnieki, kuriem ir savas automašīnas, var aizbraukt uz Aizkraukli gan pie konsultantiem, gan uz visām iestādēm, bet vecākiem cilvēkiem tikties ar šiem speciālistiem tepat Iršos ir liels ieguvums. Katru gadu šādos izbraukuma semināros klausītāju ir pilna zāle, īpaši aktuāli tas šobrīd, kad tik daudz iespēju saņemt atbalstu. Viena lieta ir visu izlasīt rokasgrāmatā, taču pavisam kas cits — pajautāt speciālistiem.
Minerālmēsliem nav līdzekļu
Skrupskas kundze piebilst, ka zemnieki pagastā ir galvenokārt gados vecāki cilvēki, kuri šajā nozarē darbojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Jaunieši, kuri aiziet mācīties, pagastā atgriežas ļoti reti. Laucinieki lielākoties nodarbojas ar piena lopkopību, audzē gaļas lopus. Tās viņu skatījumā šobrīd ir divas stabilākās nozares, kaut gribētos, lai piena un gaļas iepirkuma cenas tomēr būtu augstākas.
Pēdējos gados iršēnieši arvien vairāk pievēršas saimniekošanai ar videi draudzīgām metodēm. Četrpadsmit šī pagasta zemnieku šobrīd apmeklē bioloģiskās lauksaimniecības apmācības nodarbības. Gundega Skrupska stāsta, ka izvēli nelietot ķimikālijas lielā mērā nosaka arī pašreizējā ekonomiskā situācija. Mazo saimniecību īpašniekiem vienkārši nav naudas minerālmēsliem, tāpēc jāmācās saimniekot bez tiem.
Jāmācās arī vecumdienās
Viens no zemniekiem, kurš apmeklē bioloģiskās lauksaimniecības apmācības nodarbības un piedalījās arī seminārā pagastā, ir “Surmīšu” saimnieks Jānis Keišs. Viņš ir pensionārs, apsaimnieko 23 hektārus zemes un tur četras govis. “Surmīšu” saimnieks saka: “Viens no iemesliem, kāpēc nelietojam ķimikālijas, ir naudas trūkums, otrs — nevēlēšanās piesārņot apkārtni, gribam lietot uzturā un pārdot ekoloģiski tīrus produktus.” Ķimikālijas “Surmīšos” nelieto jau sen, taču tikai šogad saimniecība oficiāli pieteikta kā bioloģiskā. Tāpēc un arī lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu, kurš paredzēts tieši šādām saimniecībām, Keiša kungs apmeklē mācības.
Vai viņa vecumā tas nav grūti? “72 gadi — tā jau tikai otrā jaunība! Visu mūžu ir strādāts, vai tagad tam var tik viegli atmest ar roku? Pagājušajā gadā jau tā kā domājām lopus likvidēt, taču nespējām. Vēl pieteicāmies un saņēmām vienotos platībmaksājumus,” nosmej sirmais vīrs. Vai “Surmīšu” saimnieks domā arī par higiēnas prasībām piena lopkopībā un saimniekošanu nākotnē? Iršēnietis piebilst, ka jau šobrīd saimniecībā ir slaukšanas iekārta un dzesētājs, arī kūts jau pagājušajā gadā piemērota, lai cūkas un govis turētu atsevišķi. Taču, ja arī šādā mazā saimniecībā liks būvēt mēslu krātuvi, tad gan saimniekošana būs jāpārtrauc.
