Zeme, ko pašvaldības atstājušas sev pastāvīgā lietošanā, taču saskaņā ar teritorijas plānojumu netiek izmantota to funkciju veikšanai, turpmāk būs valsts pārziņā.
Zeme, ko pašvaldības atstājušas sev pastāvīgā lietošanā, taču saskaņā ar teritorijas plānojumu netiek izmantota to funkciju veikšanai, turpmāk būs valsts pārziņā. Pašvaldību vadītāji šādu Ministru kabineta lēmumu uzskata par “roku izgriešanas” mehānismu. Latvijas Pašvaldību savienība lūgs Saeimu šos grozījumus nepieņemt.
Lietojums jāsaskaņo ar ministriju
Ministru kabineta Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” paredz, ka valsts savā pārziņā pārņems visus tos zemesgabalus, kurus pašvaldības sev piešķīrušas pastāvīgā lietošanā, bet nav ierakstījušas zemesgrāmatā, kā arī nevarēs pierādīt zemes izmantošanu savu funkciju veikšanai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālisti secinājuši, ka pašvaldības zemi sev gan piešķīrušas, taču nekā to neizmanto. Piešķirta arī aramzeme un mežs, kaut gan pašvaldības funkcijās neietilpst darbības, kas būtu saistītas ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību. Konstatēts, ka dažos gadījumos pašvaldības šo zemi ar laiku ieraksta zemesgrāmatā un pārdod vai atceļ lēmumu par zemes piešķiršanu sev un nodod to lietošanā citai personai, kura to vēlāk privatizē par kadastrālo vērtību.
Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ar pašvaldībām saskaņos un noteiks, kura zeme būs valsts pārziņā, bet kuru pagasti varēs paturēs savu funkciju pildīšanai.
Zemi, kuru valsts plāno iegūt savā pārziņā, izmantos bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumu apmierināšanai, kā arī kompensācijai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Pārsteigumā plāta rokas
Uzzinājusi par šādu plašsaziņas līdzekļos izplatīto paziņojumu, Latvijas Pašvaldību savienība ir pārsteigta. Valsts kancelejas sagatavotajā noteikumu projektā, kurš tika iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā 81. panta kārtībā 8. janvāra ārkārtas sēdē, šīs normas nebija. Šāds ierosinājums radies tikai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstulē Valsts kancelejai, un Pašvaldību savienība to nav redzējusi un atzinumu par to nav sniegusi.
Pašvaldību savienība uzskata, ka, atņemot pagastiem lietošanā piešķirto zemi, tiks sagrauts to ekonomiskais pamats — īpašums, kas nepieciešams ne tikai pašvaldības funkciju veikšanai, bet arī attīstībai un aizņēmumu garantam.
Savējiem pietika
Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Ķīse šādu lēmumu uzskata par absurdu. “Vai kāds var pateikt, cik zemes pašvaldībai pietiek un kad tās ir par daudz? Savā pagastā visiem iedzīvotājiem piedāvājām gan zemi, gan mežu, un visi, kuri to vēlējās, zemi arī saņēma. Daudzi gan pēc zemes privatizācijas un ierakstīšanas zemesgrāmatā savu īpašumu pārdeva, taču tā ir katra personīgā darīšana. To, kas palika pāri, atstājām pastāvīgā lietošanā pašvaldībai. Vai labāk būtu bijis, ja mēs to būtu iztirgojuši svešiniekiem?” jautā Ķīses kundze.
Staburaga pagasta padome pašvaldībai piederošo zemi iznomā kādam vietējam uzņēmumam, kā arī iedzīvotājiem ganībām un dārziem. Visa zeme ir izmantota un apstrādāta. Savukārt mežs pagastam vajadzīgs, lai sagādātu malku pašvaldības iestādēm.
Aina Ķīse piebilst, ka visa pašvaldības lietošanā esošā zeme nav ierakstīta zemesgrāmatā tikai tāpēc, ka pagastam nepietiek naudas. Budžets ir tik niecīgs, ka ar to iztikt nav iespējams, tāpēc staburadzieši saņem arī dotāciju no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, un reizēm kāds pārdots zemes vai meža gabals pagastam bijis glābiņš, kad nauda nepieciešama neatliekamu darbu veikšanai.
Ministrijā kā privātbodē
Daudzeses pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Ozoliņš šādu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas lēmumu sauc par “roku izgriešanas” metodi. Līdz ar jaunā ministra stāšanos amatā pieņemti nepārdomāti un pārsteidzoši lēmumi. “Tā tas ir šajā gadījumā. Izlasīju par šo lēmumu internetā un sapratu, ka ministrija nav konsultējusies ne ar Pašvaldību savienību, ne kādu citu institūciju, kas pārstāv pašvaldību intereses. Tikpat negaidīts bija lēmums par novadiem rajonu robežās. Un tas viss pēc tik ietilpīga darba, lai sagatavotu projektu par 102 novadiem! Šķiet, ministrijā saimnieko kā privātbodītē,” ir sašutis Ozoliņa kungs.
Protams, arī Daudzeses pagasta padomes lietošanā ir zeme, un pašvaldība var pierādīt tās izmantošanu tiešo funkciju veikšanai. Ozoliņa kungs piebilst, ka lauksaimniecības zemi pašvaldība uz sava vārda agrāk zemesgrāmatā nemaz nevarēja ierakstīt, un tāpēc tas, protams, arī nav izdarīts, taču tā tiek iznomāta iedzīvotājiem dārziem un ganībām. Tas darīts, rūpējoties par iedzīvotāju labklājību, un vai tad tas nav pašvaldības pienākums — gādāt par saviem cilvēkiem?
Katram sava taisnība
Likumā par pašvaldībām to pienākumi definēti pietiekami plaši, tāpēc prasmīgs pagasta vadītājs noteikti spēs pamatot, kāpēc tam vajadzīgs katrs zemes un meža gabaliņš, ko tas sev piešķīris. Domājot par nākotni, pašvaldība var rezervēt zemesgabalu kāda jauna objekta celtniecībai, piemēram, skolas, dzīvojamās mājas, kultūras centra, jo tai jāgādā par iedzīvotāju izglītību, kultūru, nodrošinājumu ar mitekļiem. Zemi var izmantot arī komunālo pakalpojumu, konkrēti — apkures, nodrošināšanai. Guntis Ozoliņš piebilst: “Audzēsim kārklus šķeldai, būs pašiem savs kurināmais!”. Viena no pašvaldības funkcijām ir arī parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana, kapsētu izveidošana, arī tam vajadzīga zeme.
Tomēr daļa taisnības ir arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālistiem. Deviņdesmito gadu sākumā daudzās mazajās pašvaldībās zemi bieži vien dalīja, likumus neņemot vērā. Tāpēc tagad nereti gadās strīdi par zemes sadali, robežām un platībām. Un, ja šodien, piemēram, kāds zemes īpašnieka mantinieks vēlas saņemt zemi pilnā apjomā, nevis tikai daļu no kādreizējā īpašuma, pašvaldībā pasaka, ka brīvas zemes vairs nav. Daļa atdota bijušajiem īpašniekiem, daļa pārdota, vēl cita — piešķirta lietošanā pašvaldībai. Ir bijuši gadījumi, kad, tikai piedraudot ar tiesas darbiem, pašvaldība pārskata lietojumā esošās zemes platības un prasīto gabalu tomēr “atrod”.
Pārrunājot šo jautājumu ar Latvijas pagastu apvienības pārstāvjiem, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs paziņoja, ka turpmāko mēnešu laikā izstrādās valdības noteikumu projektu, kas paredzēs kārtību, kādā valstij pienākošos zemi noteiks un saskaņos ar pašvaldībām. A. Štokenbergs uzsvēra, ka darīs tā, lai pašvaldībām būtu maksimāli izdevīgi.
***
Fakts.
Aizkraukles rajonā pašvaldību lietojumā ir 6364 hektāri zemes jeb 2,47 procenti no kopējās Aizkraukles rajona zemes platības. Tajā skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3143 hektāri jeb 3,9 procenti, mežs — 1052 hektāri jeb 7,4 procenti.
