Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tikās ar Mazzalves, Neretas un Sproģu izglītības iestāžu pedagogiem, atbildēja uz jautājumiem un informēja par to, kādas reformas nozarē gaidāmas turpmāk un kā tās ietekmēs mazās lauku skolas.
Zaudēs 30% iedzīvotāju
Izglītības jomā esam nopietnu pārmaiņu priekšā — norādīja K. Šadurskis un skaidroja, ka skolu tīkls, kuru ietekmē mazais iedzīvotāju blīvums un pastāvīgā iedzīvotāju migrācija no Latvijas novadiem uz Pierīgu, prasa lielus valsts un pašvaldību līdzekļus. Tāpēc tas ir jāsamazina. “Kāds pētījums norāda, ka līdz 2030. gadam lielākā daļa Latvijas novadu zaudēs vairāk nekā 30% savu iedzīvotāju. Ja neatrodam ļoti būtiskus un efektīvus veidus, kā varam strādāt un pelnīt visā Latvijas teritorijā, kas, protams, nav izglītības sistēmas uzdevums, bet saistīts ar iekšējās migrācijas tendencēm, nākotne nav spoža. Skolai vajadzētu būt tur, kur ir bērni, ģimenes, bet ģimenes ir tur, kur ir darbs.” Tomēr ministrs uzskata, ka sākumskolas būtu jāsaglabā iespējami tuvu dzīvesvietai.
K. Šadurskis norādīja arī uz citu problēmu nozarē — uz strauju pedagogu mainību vecuma grupā līdz piecdesmit gadiem. Proti, jaunietis pēc augstskolas skolā nepaliek, jo ir milzu atbildība, liels darba apjoms, neadekvāts atalgojums, un divu gadu laikā no skolas ir prom. “Citu darbu ātri atrod informātikas, svešvalodu speciālisti. Fiziķi neatrod, jo to vispār skolā nav,” norādīja ministrs. “Daudz nopietnāk jādomā par pedagoģijas programmām, kuras vairāk jābalsta uz praksēm, lai jaunietis, sākot studijas, jau pirmajā kursā saprot, ko nozīmē šī profesija. Ja nepatīk, lai studē kaut ko citu. Otra lieta ir pedagogu algas.”
Alga kā Igaunijas kolēģiem
Šobrīd vidējais atalgojums valstī ir nedaudz virs 800 eiro mēnesī, bet ir skolas, kur pedagogi var nopelnīt 1500 līdz 2000 eiro, un ir tādas, kur nevar nopelnīt pat 450 eiro. K. Šadurskis skaidroja, ka jaunā pedagogu atalgojuma modeļa mērķis ir uzlabot situāciju tieši mazajās skolās. “Šajā gadā budžetā mērķdotācijām pedagogu algām paredzēti 9 miljoni eiro, nākamgad — 27 miljoni eiro, tas ir 8% pieaugums, kas nav absolūti tas, ko pedagogi sagaida, bet situācija uzlabojas. Kopējai reformas veikšanai paredzēts ap 56 miljoniem eiro. Šobrīd viena pedagoga likme ir 21 kontaktstunda, bet pēc jaunajiem ierosinājumiem likmes definīcija mainīsies. Tā būs 21 kontaktstunda un 9 stundas par papildu darbu vai kvalitāti, atalgojumā saņemot 680 eiro. Protams, viss atkarīgs no bērnu skaita.”
Atjaunots esot arī kādreizējais direktora fonds, ko turpmāk sauks par motivācijas fondu, un šie resursi būs skolas rīcībā. “Ņemot vērā šīs izmaiņas, gribu cerēt, ka nākotnē pedagogu profesija būs pievilcīga arī jaunajiem speciālistiem. Būsim sasnieguši Igaunijas algu līmeni, kur skolotājiem alga ir 1000 eiro par likmi, kas gan ir lielāka — 35 stundas.”
“Neredzu saprātīgu skaidrojumu tam, ka direktoru likme būs atkarīga no skolēnu skaita skolā. Tad loģiski, ka ministram alga arī būtu atkarīga no iedzīvotāju skaita,” ironiska bija Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska. Administrācijas darbinieku algu nevarēja noteikt visās skolās vienādu, jo tad mazajām skolām nepietiks naudas algām — atbildēja ministrs.
No 2018. gada plānots ieviest jaunu mācību saturu. 2018./2019. gadā — no 1. līdz 4. klasei, un četru gadu laikā to ieviestu pārējās klasēs. Vēlos, lai ap šo laiku jauno mācību vielu māca labi apmaksāti pedagogi,” norādīja izglītības un zinātnes ministrs. Ieviešot jaunos mācību standartus, pirmās klases viela attieksies uz sešgadīgu bērnu. “Tas nav apspriežams jautājums. Sākot skolas gaitas no sešiem gadiem, vidusskolu beidzot, viņi būs 18 gadus veci, nevis kā tagad — 19, kuriem jau laiks iekļauties darba tirgū,” norādīja K. Šadurskis, skaidrojot, ka arī šādi ietaupīs līdzekļus, ja skolas gaitas sāks agrāk.
Liela daļa netaisnības novērsta
Pēc jaunā modeļa, no 119 Latvijas novadiem 109 pedagogiem būs jūtams finansiāls pieaugums, bet desmit novadiem, kas ir Pierīgā, mērķdotācijas samazināsies. “Diemžēl nav iespējams izveidot reformu, kur ieguvēji būs visi. Man pašam modelis patīk. Zinu, ka tas nav taisnīgs, bet liela daļa netaisnības, kas bija iepriekš atrisināta, bet lielu daļu nevar atrisināt — novadi ir dažādi. Arī katras pašvaldības attieksme pret savu skolu tīklu ir dažāda. Tur, kur skolu tīkls ir racionāls un saprotams, ir labi rezultāti,” teica K. Šadurskis un norādīja, ka ir noteikts pārejas periods, lai skolas un pašvaldības var sagatavoties skolu reorganizācijai. Turpmāk pašvaldība pēc saviem ieskatiem varēs arī pārdalīt atbalsta personāla finansējumu gadījumos, kad nepieciešams, piemēram, algot logopēdu mazai slodzei. Līgumu ar speciālistu varēs slēgt pašvaldība, un šāds darbinieks drīkstēs strādāt vairākās skolās novadā. Tāpat ministrs solīja, ka tuvākajā laikā atrisinās iespēju pašvaldībām savstarpēji norēķināties par audzēkņu uzturēšanos internātskolās, kuru uzturēšanu ar jauno gadu plānots nodot pašvaldībām.
Skolu tīkli jāsakārto racionāli
“Ja, piemēram, desmitajā klasē nevaram nodrošināt 10 vai 12 skolēnus, bet zinām, ka vidējais skaitlis vidusskolā atbildīs Ministru kabineta noteikumu noteiktajam skaitlim, un zinām, ka nākamajos un aiznākamajos gados skolēni būs. Vai šo vienu audzēkni var finansēt pašvaldība, izvērtējot skolas kvalitatīvos rādītājus?” jautāja pedagogi no Neretas un skaidroja, ka šāds priekšlikums izskanējis jau ministres Mārītes Seiles laikā, bet ticis noraidīts. K. Šadurskis izteica vēlmi, lai šāds izņēmums būtu, jo Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības atkāpties no kāda punkta, saskaņojot to ar pašvaldību. “Ir tikai viena problēma — pašvaldības ir radošas, un šādu lūgumu var būt ļoti daudz. Šī doma ir tā vērta, lai pārdomātu.”
Ministrs atzina, ka princips “nauda seko skolēnam” ir nejēdzība, bet pagaidām nav cita risinājuma. Viņš teica — ja varētu vidusskolu tīklu saplānot centralizēti, nebūtu svarīgi, vai šajā skolā ir par pieciem bērniem vairāk vai mazāk, valsts finansētu mācību procesu, kādā apjomā tas nepieciešams, neatkarīgi no bērnu skaita. Bet šādu modeli nevar ieviest, jo pašvaldībās būs vidusskolas ar vienu skolēnu un atbilstošo pedagogu skaitu, sacīja K. Šadurskis un norādīja uz vēl kādu šķērsli — lēmumi par skolu reorganizācijām tiek pieņemti pašvaldību līmenī. “Mana pārliecība: jāpieņem viens no diviem variantiem — vai nu algu pedagogiem un skolu uzturēšanu maksā pašvaldības, vai tikai valsts. Lai valsts nepārvērstos par federatīvu republiku, pašvaldībām izglītības sistēmu nedrīkst nodot. Skolu tīkli jāpārņem un jāsakārto racionāli.
Kā ar pirmsskolas pedagogiem?
“Kas būs ar pirmsskolas izglītības pedagogiem?” jautāja skolotāji. “Vienu brīdi man šķita, ka pašvaldības noraksta ideju par funkciju maiņu “brīvpusdienas pret bērnudārzu skolotāju algām”, bet vienoties varēsim. Nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro paredzēti pirmo četru klašu skolēnu brīvpusdienām. Nevaram kontrolēt to, kā pašvaldības šo naudu tērē. Ja pieliekam vienu klasi klāt, pašvaldība arī pieliek vienu klāt, netērējot savus līdzekļus. Gribētos, lai pašvaldības to dara pirmajām četrām klasēm, tad brīvprātīgi, cik var atļauties. Brīvpusdienu naudu ieliekot pirmsskolas izglītībā, algas paaugstināsim.”
Bēdu ieleja laukos
Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis izteica atbalstu ministram, ka reformas jāveic un jāsakārto izglītības tīkls, tomēr aicināja pārdomāt publiskajā telpā sniegto informāciju. “Lauku skolas ir noniecinātas, tiek uzsvērts, ka skolotāji nespēj dot kvalitatīvu izglītību un bērni laukos ir nolemti. “Žonglējot” ar OECD skaitļiem, kas atrauti no pašvaldību konteksta, neatspoguļo reālo situāciju. Uz šādu komunikāciju ar sabiedrību neskatāmies pozitīvi, tā mūs aizskar!” aizrādīja A. Miezītis. K. Šadurskis atbildēja, ka kritika par mazajām skolām neattiecas uz Neretas novadu, tomēr ne visur viss ir līmenī. “Ja pabraukātu pa Latvijas novadiem, mazajām skolām un iegūtu to kopējo ainu, jums atvērtos bēdu ieleja. Esmu bijis tādās skolās, kur savam ienaidniekam neieteiktu sūtīt bērnus. Pareizi, ka OECD pētījumu nevar attiecināt uz mazajām skolām, jo lielākajā daļā lauku novados ir lielāks procents bērnu no ģimenēm ar zemu izglītību, kur izglītība nav prioritāšu lokā. Ja skatāmies centralizētos eksāmenus, tad Pierīgas un Rīgas skolās ir daudz mazāka izkliede starp snieguma rezultātiem, lauku skolām — liela izkliede. Mūsu draudzīgie aicinājumi domāt par skolu tīklu reorganizāciju būs tajās mazajās skolās, kur nav šīs kvalitātes. Daudzviet situācija ir bēdīga.” Kāda no skolotājām iebilda, kā gan šādas “bēdu ielejas” var saņemt akreditāciju? Akreditācijas noteikumus mainīs — norādīja K. Šadurskis. ◆
