Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete reģionālās vizītes laikā apmeklēja vairākas Aizkraukles reģiona izglītības iestādes — Mazzalves pamatskolu, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa, Ilmāra Gaiša Kokneses un Jaunjelgavas vidusskolu. Ar skolu vadītājiem un skolotājiem ministre diskutēja arī par vienu no pēdējos gados aktuālākajiem jautājumiem izglītības
sistēmā — par lauku skolu attīstību un pastāvēšanu.
Uzdāvina Satversmi
Vizīti Ina Druviete sāka ar Mazzalves pamatskolas apmeklējumu, kur piedalījās arī Neretas novada 5. grāmatu svētku atklāšanā un diskusijā “Izglītība laukos — kāda tā ir un kāda var būt”. Kopā ar ministri reģionālajā vizītē bija devies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, kurš Mazzalves pamatskolas bibliotēkai uzdāvināja valstī vissvarīgāko grāmatu — Latvijas Republikas Satversmi.
Tikšanās laikā ar skolēniem un skolotājiem Ina Druviete pārrunāja vairākus reģionos aktuālus ar izglītību saistītus jautājumus: “Arī iepriekš esmu daudz runājusi par mazo lauku skolu saglabāšanas programmu, uzsvērusi to, cik ļoti svarīgi ir savu vietu dzīvē atrast katram bērnam. Šo pārliecību katru dienu stiprinām darbā Rīgā, bet katru nedēļas nogali — kādā no Latvijas skolām reģionos, kuras apmeklējam. Tas ir mīts, ka Latvijā sniegtā izglītība ir kaut mazu tiesu sliktāka nekā tā, ko bērni saņem citās Eiropas valstīs. Mūsu izglītībai ir savas tradīcijas, skolās valda vērtības, mūsu skolēni spēj konkurēt ar jebkuras citas Eiropas skolas audzēkņiem mākslas, mūzikas, praktiskajās un sporta nodarbībās, un tas nozīmē, ka skolās spēj ielikt šo stabilo vērtību pamatu.”
Nav izsakāmas
matemātiski
Ministre uzskata, ka nav pareizi, ja Latvijā skolās skaita skolēnus un skolotājus, jo vērtības nav izsakāmas matemātiski, un skola ir katras apdzīvotās vietas dvēsele. Ja mehāniski skaitām un atzīstam, ka pagastos jāuztur tikai tās skolas, kur klasē katru dienu pulcējas vismaz 20 bērnu, pārsteidzīgi pieņemot lēmumu par skolu likvidēšanu vai apvienošanu, zaudēt var daudz vairāk nekā iegūt. “Protams, tajā brīdī iegūsim kādu tūkstoti, desmitus tūkstošu eiro, bet ilgtermiņā zaudēsim. Tāpēc mums pašiem jābūt pārliecinātiem, ka mūsu skolas ir labas, ka mūsu cilvēki ir talantīgi, strādīgi un spējīgi konkurēt. Ikvienā skolā jāsaskata kaut kas vairāk par zināšanu ieguves vietu. Ne velti skolu dēvējam par otrajām mājām, daudziem šī vieta kļūst arī par pirmajām mājām, un šis fakts ir ļoti svarīgs. Priecājos, ka skolēni ne tikai labi mācās, bet atrod laiku arī dejošanai, dziedāšanai un citiem pulciņiem, saglabājot dzimtās vietas tradīcijas,” teic Ina Druviete.
Vidējā Eiropas līmenī
Jautājot par perspektīvām, kādas varētu būt Neretas novada skolām, kas ir pierobežā un kurām nav lielas konkurences un iespēju piesaistīt skolēnus, ministre atbild, ka satraukumam nav pamata: “Centīšos uzturēt savu filozofiju vismaz tik ilgi, kamēr būšu izglītības un zinātnes ministre. Uzskatu, ka valstij nav svētāka un cēlāka uzdevuma, kā nodrošināt jaunās paaudzes izglītošanu, un par to ir jāmaksā. Valstis, kas ir apzinājušās izglītības un savu cilvēku vērtību, ir gatavas ieguldīt, tādēļ es neatbalstu mehānisko attieksmi, skolu likteni lemjot tikai pēc skolēnu skaita. Nesen viesojos nelielā skolā Vidzemes pusē un pievērsu uzmanību vienam interesantam faktam. Izglītības jomā veic tā dēvētos salīdzinošos pētījumus dažādās pasaulēs valstīs. Latvija pēc šiem rādītājiem, kur vērtē bērnu zināšanas matemātikā, lasītprasmi un daudz ko citu, ir stabilā vidējā Eiropas līmenī. Mazās lauku skolas direktore parādīja dokumentus — ja visa Latvija būtu tādā līmenī, tad mēs jau sen būtu apsteiguši Honkongu, Somiju un tuvinātos Singapūras līmenim izglītības jomā, noteikti iekļūstot starp trim labākajām valstīm pasaulē.”
Veido īpašu
programmu
Izglītības un zinātnes ministre priecājas, ka līdz šim ministrijā nav saņemts neviens pieteikums no pašvaldībām par skolu slēgšanu vai apvienošanu: “Pašvaldībām ir tiesības skolas atvērt, slēgt un apvienot, šāds lēmums bija jāpieņem līdz 1. martam un jāiesniedz saskaņošanai Izglītības un zinātnes ministrijā. Tā kā līdz šim neesam saņēmuši nevienu pieteikumu, priecājos un ceru, ka 2014. gadā nebūs jālemj par kādas skolas slēgšanu vai apvienošanu. Šobrīd mazo skolu atbalstam tiek veidota īpaša programma, kas aptvers arī pierobežas skolas. Novēlu pašvaldību vadītājiem drosmi pieņemt pareizos lēmumus. Ir daudz iespēju, kā saglabāt skolas, piemēram, tās var darboties kopā ar bibliotēku vai kultūras centru.”
Neretā Ina Druviete tikās ar Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas un bērnudārza “Ziediņš” kolektīvu. Koknesē piedalījās “Samsung” digitālās klases atklāšanā Ilmāra Gaiša vidusskolā.
Jānodrošina jaunā maiņa
Reģionālo vizīti ministre noslēdza Jaunjelgavas vidusskolā, kuru apmeklēja atceļā uz Rīgu. Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga stāsta, ka skolā ministri uzņēmuši mājīgā gaisotnē pie piparmētru tējas tases kopā ar skolotājiem un Jaunjelgavas mēru Gunti Libeku. Diskutēts par aktuāliem jautājumiem, ko bija sagatavojuši jaunjelgavieši.
Diskusija izvērtās par skolotāju darba kvalitātes pakāpēm. “Jautājām ministrei — lai novērtētu skolotāja darbu, vai portfolio vākšana triju gadu garumā ir objektīvākais rādītājs? Mūsuprāt, skolotāja darbs jāvērtē mācību stundās, jāvērtē metodes, ar kādām skolotājs strādā ikdienā, mazāk laika un spēka veltot “papīriem”. Runājām arī par mazo lauku vidusskolu nākotni, par to, ka skolotāju kolektīvi noveco lielā daļā Latvijas skolu. Jādomā par jauno maiņu, kas nāks mūsu vietā, taču jau tagad lauku skolām ir ļoti grūti atrast jaunus speciālistus. It kā Latvijā netrūkst jaunu cilvēku ar pedagoģisko izglītību, taču lielākā daļa līdz skolām nenonāk, labāk strādā bankās, tāpēc jāpārskata arī atalgojuma sistēma. Skaidrs, ka tāda samaksa par likmi, kādu šobrīd saņem skolotājs, nevienu jauno speciālistu uz skolu neatvilinās,” domā Lauma Mīlīga. ◆
