Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstīja virzīt izskatīšanai otrajā lasījumā grozījumus Izglītības likumā. Likumprojekta iesniedzēji kā galveno problēmu norāda, ka šobrīd normatīvajos aktos nav noteiktas vienotas obligātās prasības audzināšanas darba īstenošanai izglītības iestādē. “Mūsu izglītības sistēmā šobrīd valda “bezsistēma”,” par prasībām skolās un skolotāju pienākumiem teic Daudzeses pamatskolas direktors Valdis Puida.
Vajadzīgas vienotas prasības
Likumprojekts paredz, ka pastiprināti jāregulē, kādi pasākumi skolās būtu jārīko valstiskās apziņas stiprināšanai, tas nosaka arī valsts simbolu — himnas, karoga un ģerboņa — lietošanas kārtību. Likumprojekta iesniedzēji kā galveno problēmu norāda, ka šobrīd normatīvajos aktos nav noteiktas vienotas obligātās prasības audzināšanas darba īstenošanai izglītības iestādē, tostarp klases audzināšanai un klases audzinātāja darbam. Līdz ar to skolās līdz šim valstiskā audzināšana ir bijusi atkarīga no konkrētās izglītības iestādes tradīcijām, direktora vai klases audzinātāja individuālās iniciatīvas.
Ministrijā nav bijis daudzus gadus
Daudzeses pamatskolas direktors Valdis Puida teic, ka atbalsta grozījumus tikai tādā gadījumā, ja tie neaprobežojas ar viena teikuma labojumu likumā: “Ja šie grozījumi likumā arī praktiski paredzēs, kā pārmaiņas labāk ieviest skolās, ja ministrija atvēlēs līdzekļus gan pasākumu rīkošanai, gan pratīs pienācīgi atalgot skolotājus par viņu ieguldīto laiku un darbu, noteikti esmu par to, ka valstī vajadzīga kopīga sistēma ne tikai patriotiskās audzināšanas jomā, bet izglītības sistēmā kopumā. Skolotājiem vajag “skeletu”, kas visā valstī ir vienāds, lai varētu pilnvērtīgi strādāt. Šībrīža “bezsistēmā” Izglītības un zinātnes ministrijas daudzajos kabinetos sēž dažādi speciālisti un referenti, bet visa atbildība tiek uzkrauta skolām. Pie mums augstākajā līmenī gadiem neviens ne par ko neatbild un neviens nekur nav vainīgs. Pats ministrijā neesmu bijis vairākus gadus, jo tur nav, ko meklēt. Šobrīd nav vienotu norāžu nekam — skolām ir “brīvas rokas”, skolas aicina veidot savus mācību plānus un vēl pierādīt, ka tie ir dzīvotspējīgi. Manuprāt, ja mums ir valsts pasūtīta izglītība, tad jābūt arī sistēmai, kā skolās to īstenot.”
Svētkos — lāpu skrējiens
Viens no ierosinājumiem ir pievērst lielāku uzmanību patriotiskajai audzināšanai.
Patriotiskā audzināšana Daudzeses pamatskolā noritējusi vienmēr, arī tagad par valstiski svarīgiem notikumiem ar bērniem skolotāji runā gan klases stundās, gan skolas pasākumos: “Vietējā līmenī cenšamies darīt visu, lai ieinteresētu bērnus un iesaistītu viņus pasākumos. Manuprāt, viens no pēdējā laika labākajiem svētku pasākumiem ir Jaunjelgavas novada lāpu skrējiens, kurā jau pagājušajā gadā iesaistījās daudzi mūsu skolas skolēni. Sadrumstalojot bijušo rajonu teritorijas, veicot reģionālo reformu, sadrumstalota arī izglītības sistēma, un pēdējos gados cenšamies turēties kopā ar novada skolām, taču visā valstī šī nostāja, kā skolās svinēt 11. un 18. novembri, noteikti ir ļoti atšķirīga. Atceros, agrāk skolotājiem bija klases audzinātāja dienasgrāmata, kur bija jau uzmests “skelets”, pie kādām norādēm jāturas, kas jāiekļauj audzināšanas stundās. Tā vietā, lai tikai prasītu no skolām, pārbaudītu un aizrādītu skolotājiem, kas izdarīts nepareizi, valstij vajadzētu izstrādāt vienotus un stingrus pamatus, izveidot sistēmu, kā strādāt.” ◆
