15 gadu laikā kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas izglītības un zinātnes vadības grožus savās rokās ir turējuši 13 ministru, četri no viņiem — 8. Saeimas laikā.
15 gadu laikā kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas izglītības un zinātnes vadības grožus savās rokās ir turējuši 13 ministru, četri no viņiem — 8. Saeimas laikā. Kaut gan pēdējā gada laikā sāka iezīmēties pozitīvas pārmaiņas, tomēr izglītības sistēmu izvilkt no krīzes pagaidām nav izdevies nevienam.
Diemžēl IZM vārds aizvadītajos četros gados nereti ir locīts sakarā ar skandāliem — aizdomīgiem nekustamā īpašuma darījumiem, tikko arī korupcijas gadījumu, jo aizdomās par 80 000 latu kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturējis IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Andreju Cini “Jaunais laiks” (JL) un Rīgas Valsts tehnikuma direktoru un Saeimas deputāta kandidātu Daini Marku Tautas partija (TP). Neilgi pēc tam, kad ziņas par amatpersonu aizturēšanu nāca atklātībā, partijas (JL) valde izslēdza Cini no partijas, viņš arī atstādināts no amata. A. Cinis ir augstākā izpildvaras amatpersona, kas Latvijā jebkad aizturēta aizdomās par kukuļņemšanu. Savukārt no amata atstādinātā IZM valsts sekretāre Kristīne Jarinovska iesniegusi civilprasību tiesā, pieprasot izglītības ministrei Baibai Rivžai (ZZS) publiski atsaukt nepatiesās godu un cieņu aizskarošās ziņas par viņu, kā arī piedzīt finansiālo kompensāciju viena lata apmērā. Visi šie notikumi liek sabiedrībai aizdomāties, ka ministrija ir vairāk aizņemta ar citām lietām, nevis izglītības kvalitātes celšanu.
Saldais solījumu sīrups
Kādus gan uzlabojumus izglītības jomā pirms 8. Saeimas vēlēšanām solīja partijas, kuras ir bijušas pie varas aizvadītos četrus gadus? Tautas partija, kuras pārstāvis Aigars Kalvītis vada pašreizējo valdību, plānoja turpināt skolu ēku siltināšanas un remontu projektu un četru gadu laikā palielināt pedagogu algas par 50%. Premjers Indulis Emsis un pašreizējā izglītības ministre B. Rivža ir tie, no kuriem prasīt atbildību par “Zaļo un zemnieku savienības”solījumiem cīnīties par lauku skolu saglabāšanu un modernizēšanu, kā arī par skolotāju un augstskolu pasniedzēju algu sistemātisku paaugstināšanu. “Jaunais laiks”, kura pārstāvji — Kārlis Šadurskis un Ina Druviete vadīja izglītības jomu kopumā vairāk nekā divarpus gadus, savulaik vēlētājiem apsolīja, ka viņu bērni iegūs labu izglītību neatkarīgi no vecāku ienākumiem, ka atrisinās skolu neapmeklējošo bērnu problēmu, un skolu pedagogu saimi papildinās jauni, profesionāli skolotāji. Savukārt Latvijas Pirmajai partijai ministra Jura Radzeviča personā bija iespēja nepilnu gadu veicināt tādas izglītības sistēmas attīstību, kas spētu sagatavot vietējam un starptautiskajam darba tirgum atbilstošus speciālistus un veltīt īpašu uzmanību profesionālās izglītības kvalitātes celšanai, kā teikts partijas pirmsvēlēšanu programmā.
Skolotāji saņem algas pielikumu
Saskaņā ar ieplānoto ir izstrādāti 20 pamatizglītības standarti, un, sākot no 2005. gada 1. septembra, tos īsteno skolās. Ir ieviesti centralizētie eksāmeni vidusskolu absolventiem 15 mācību priekšmetos, apstiprināta ES līdzfinansēta programma vidējās izglītības kvalitātes uzlabošanai dabaszinātnēs, matemātikā un tehnoloģiju zinātnēs. Vērtējot padarīto, izglītības ministre B. Rivža atzīmē, ka izdevies panākt lēmuma pieņemšanu par pedagogu algu palielināšanu, izstrādāt likumprojektu par augstāko izglītību. Izglītības attīstības koncepcija 2007.—2013. gadam paredz skolotāja palīga amata ieviešanu, pedagogu tālākizglītības sistēmas attīstību, mācību materiālās bāzes uzlabošanu, kas arī ļaus paaugstināt izglītības kvalitāti.
Raizes ministrei dara tas, ka mācību grāmatu saturs dabaszinībās un eksaktajos priekšmetos kļūst arvien komplicētāks, un ir jāturpina darbs pie to kvalitātes uzlabošanas.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Astrīda Herbaceviča kā pozitīvu soli ministrijas darbībā min sociālo dialogu, kura rezultātā izdevās panākt būtisku algu palielināšanu izglītības darbiniekiem, līdz ar to novēršot streiku. Par trūkumu viņa uzskata pārlieku stingrās prasības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai, kā rezultātā daudzi pieredzējuši speciālisti bija spiesti aiziet no darba, tā radot kadru deficītu. 2005. gadā no izglītības iestādēm aizgāja 1002 pedagogi, bet darbu sāka tikai 170 jaunie speciālisti.
Izglītības attīstības centra direktore Irēna Freimane augstu novērtē pamatizglītības satura reformu un izglītības standartu izstrādi, kuru ieviešana uzlabos mācību kvalitāti, ja vien pedagogi tiks apmācīti darbam ar tiem. I. Freimane pozitīvi vērtē arī 2004. gadā sākto mazākumtautību skolu reformu: “Bilingvālajai izglītībai ir plusi. Izglītības ministrijai vajadzētu to ieviest arī latviešu skolās, kā to savulaik ierosināja Ina Druviete. Valodas vājo zināšanu dēļ patlaban absolventu sagatavotības līmenis neatbilst darba devēju prasībām, un tāpēc latviešu jauniešiem rodas grūtības darba tirgū.” Kā mīnusu ministrijas darbā I. Freimane nosauc birokrātisko sistēmu, kas traucē projektu realizācijai piešķirto līdzekļu saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem.
Savukārt eksakto zinātņu un ar tām saistīto biznesu pārstāvji ļoti kritiski vērtē šīs izglītības kvalitāti. Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) valdes loceklis Normunds Bergs norādījis, ka elektronikas inženieru piedāvājums Latvijā sedz tikai 30% no pieprasītā speciālistu skaita un nākamajos gados vēl būtiski samazināsies, un viens no iemesliem ir akūtais fizikas skolotāju trūkums, sliktais mācību kabinetu nodrošinājums. Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle ir vēl skarbāka — viņasprāt, astotajā un devītajā klasē veidojas skolēnu analfabētisms fizikā, jo laboratorijās nav ar ko strādāt.
***
Uztrauc:
* kopš 2002. gada Latvijā likvidēta 41 skola,
* katastrofāli trūkst fizikas, ķīmijas, svešvalodu un pirmsskolas skolotāju,
* dārgas un nekvalitatīvas mācību grāmatas — ar kļūdām un sarežģītu satura izklāstu.
Iepriecina:
* apstiprināts pedagogu algu palielināšanas plāns, no šīgada 1. septembra pielikums Ls 50 mēnesī un nākamgad tikpat,
* turpinās skolu energoefektivitātes paaugstināšanas projekti — kopš 2003. gada atbalstīti 298 projekti par kopējo summu 29,8 miljonu latu,
* ministrija izveidojusi izglītības satura un kvalitātes vērtēšanas komisijas.
