Ceturtdien Aizkrauklē, Koknesē un Pļaviņās viesojās izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Ceturtdien Aizkrauklē, Koknesē un Pļaviņās viesojās izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Tiekoties ar skolotājiem, skolēniem un vecākiem, ministre stāstīja par 100 dienās, kopš viņa ir šajā amatā, paveikto un rosināja ieteikt, kā novērst nejēdzības izglītības sistēmā.
Ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti Aizkraukles pilsētas sākumskolā tikās novada izglītības iestāžu pārstāvji. “Latvijā ir noticis liktenīgais pavērsiens, jo gan sabiedrība, gan valdība sapratusi, ka bez izglītības nav nākotnes,” uzskata Ina Druviete.
Jāmāca valoda
Šobrīd ministrijas uzmanības lokā ir augstākā izglītība. Viens no jautājumiem, kurš jārisina, ir tautsaimniecībai nepieciešamo inženieru, tehnisko un dabas zinātņu speciālistu sagatavošana. Valdība šo specialitāšu studentiem sniegs lielāku atbalstu, bet arī skolotājiem jāpalīdz audzēkņiem izvēlēties valstij noderīgu profesiju. Latvijā ir vismazākais vidusskolas beidzēju skaits Eiropas Savienības valstīs, jo vidējo izglītību iegūst tikai 71 procents jauniešu.
Pēc Inas Druvietes domām, skolā jāuzlabo dzimtās un svešvalodu apguve, turklāt bilingvālo (apmācību divās valodās) varētu izmantot jebkurā skolā. “Skolai jākļūst ne vien par izglītības, bet arī personības veidošanas centru,” uzskata ministre.
Naudu dalīs godīgi
Ina Druviete atbildēja arī uz skolotāju jautājumiem. Aizkraukles pilsētas sākumskolas skolotāji vēlējās zināt ministres domas par audzēkņu, kuriem jāmācās pēc speciālas programmas, apmācību vispārizglītojošajās skolās. Skolotāji uzskata, ka šī programma ir neveiksmīga, taču ministre pauda pārliecību, ka par integrāciju jāspriež individuāli. Pozitīvi rezultāti sasniedzami vienīgi tad, ja skolā ir speciāli sagatavoti skolotāji un saprotoši vecāki. “Latvijā ir ļoti labas speciālās skolas, taču nevaram ignorēt arī demokrātiju un humānismu,” savu pārliecību pauž ministres kundze.
Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Leons Līdums interesējās par naudas sadali valsts investīciju programmā. “Diemžēl naudu varam piešķirt tikai tām skolām, kur tas ļoti ļoti vajadzīgs,” saka Ina Druviete. “Ik gadu valsts investīciju fondam iesniedz vairāk nekā divsimt projektu, taču naudu saņem tikai divdesmit, trīsdesmit. Visu projektu realizācijai nepieciešami 143 miljoni latu, taču var atvēlēt tikai trīs, četrus. Varu vienīgi solīt godīgāku naudas sadali.”
Mobilās īsziņas nav obligātas
Solot skolotāju algu palielināšanu, ministre pauda pārliecību, ka darba samaksa jāsaista arī ar skolotāja kvalifikāciju, nevis tikai ar darba stāžu. Izglītības un zinātnes ministre informēja arī par jauno skolu akreditācijas sistēmu, kura sāks darboties šī gada oktobrī. Skolu vērtēšanai izstrādāti precīzi kritēriji, kuri novērsīs subjektīvismu.
Skolotāji vēlējās zināt, vai jāgatavojas sūtīt mobilās īsziņas, lai informētu vecākus par bērna sekmēm un kavējumiem? “Nedrīkstam noraidīt ideju, taču par obligātu to pagaidām negrasāmies pasludināt,” saka ministres kundze.
Izglītības un zinātnes ministre aicināja skolotājus, skolēnus un vecākus izteikt labas idejas, lai kopīgi sakārtotu izglītības jomu, jo viens cilvēks to izdarīt nevar. “Domājam izsludināt akciju, lai uzklausītu idejas un nejēdzības. Man jau ir nejēdzību saraksts, un lielāko daļu no tām var viegli novērst, tikai neviens par to nav iedomājies,” atklāj Ina Druviete.
