Jānis Valdemiers no Zalves pagasta “Staburagam” piezvanīja bezgala satraukts — kopš meliorācijas darbiem daudzās pļavās ierīkotas akas, kurām nav vāku.
Jānis Valdemiers no Zalves pagasta “Staburagam” piezvanīja bezgala satraukts — kopš meliorācijas darbiem daudzās pļavās ierīkotas akas, kurām nav vāku. Šādas akas kļuvušas bīstamas.
— Gāju pastaigāties ar suni, kad no pļavas puses izdzirdēju dīvainas skaņas, — stāsta Jānis Valdemiers. — Arī suns kļuva nemierīgs un rāvās uz pļavas pusi, tikko spēju noturēt.
Aizsteidzies uz pļavu, Jānis ieraudzījis zālē ieaugušu meliorācijas aku bez vāka. Skaņas nāca no tās.
— Akā bija iekritis mazs buciņš un, stāvot netīrajā ūdenī, žēlabaini blēja, — stāsta zalvēnietis. — Atnesu no mājām kāpnes un dzīvnieciņu no akas izcēlu. Buciņš tūdaļ metās uz meža pusi. Šoreiz viss beidzās laimīgi, bet pāris metru dziļajā akā varēja iekrist arī kāds bērns.
Šādas meliorācijas akas Latvijā nav retums, arī Aizkraukles rajona pļavās vīd bezvāku akas, par kurām neviens neinteresējas. Agrāk meliorācijas sistēmas apsaimniekoja kolhozi un paši melioratori, bet nu kolhozu vairs nav, arī melioratori ir tikai daži. Palikušas vienīgi bīstamās akas.
