Ķeveles avoti, Zebrus Elku kalns, Tērvetes Svētais kalns, Vilces Velna grava, Garozas Senču ozols, Mucenieku kausakmeņi, Bārbeles sēravots, Meļķitāru muldakmens, Pastmuižas velnakmens, Daudzeses Ellītes avots, Saltupju Svētavots — šīs un vēl citas vairāk vai mazāk zināmas 70 dabas svētvietu ietvertas nupat Zemgales plānošanas reģionā izdotajā grāmatā “Zemgales reģiona senās kulta vietas”.
Šajā unikālajā bagātīgi ilustrētajā izdevumā ir apkopots apjomīgs materiālu klāsts par senajām mūsdienās zināmajām kulta vietām pašreizējā Zemgales plānošanas reģionā, daļēji aptverot arī Sēlijas un Vidzemes kultūrvēsturiskos novadus. Grāmatas izdošanai nepieciešamie materiāli savākti galvenokārt seno kulta vietu izpētes ekspedīcijas laikā aizpērnajā vasarā un rudenī, kad vēsturnieki, novadpētnieki un citi interesenti aizrautīgi meklēja un atrada pavisam aptuveni 100 dažādu objektu.
Interesantākie un ceļotājiem vieglāk atrodamie, teikām, nostāstiem un leģendām apvītie dažādu lielumu akmeņi, koki, avoti, kalni un vēl citi objekti nu ir aprakstīti un atrodami vēsturnieka Andra Grīnberga veidotajā grāmatā. Tās autors gan uzsver, ka seno kulta vietu izplatība Zemgales reģionā ir nevienmērīga. Dobeles un Auces apkārtnē ir samērā daudz objektu, bet Zemgales līdzenumā, kur ilgstoši attīstīta plaša lauksaimnieciskā darbība, to ir ļoti maz. Salīdzinoši bagātāka ir Bauskas un Vecumnieku apkārtne. Savukārt Sēlijā, kā tas labi redzams grāmatā ievietotajā kartē, vairāk seno kulta vietu atrodamas bijušajā Aizkraukles, mazāk Jēkabpils rajonā, kas arī tagad ietilpst Zemgales reģionā.
Grāmata izdota latviešu un angļu valodā, un to paredzēts izplatīt Zemgales pašvaldībās, to kultūras un izglītības iestādēs, tūrisma informācijas centros un punktos, kā arī projekta ārzemju partneriem.
