Klajā nākusi grāmata “Nākamā pietura — MĀJAS”, kurā fotogrāfijās un stāstos iemūžināts dzelzceļa staciju — kādreizējo pasažieru ēku un dzelzceļnieku kazarmu jaunais liktenis. Izdevuma autores ir antropoloģes — mūsu novadniece koknesiete Elīna Kursīte un Liene Millere.
Lai radītu grāmatu, Elīna un Liene devās deviņu mēnešu ilgā ekspedīcijā, apbraukājot vairāk nekā 200 dzelzceļa staciju un dzelzceļnieku kazarmu, fotografējot, uzklausot vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstus un izzinot, kas ar šīm celtnēm ir noticis.
“Mēs bijām patīkami pārsteigtas par ekspedīcijās piedzīvoto. Intervijās dzirdējām daudzus un dažādus stāstus par to, kā dzelzceļš un stacijas ietekmējuši cilvēku dzīvi. Mums bija lērums sirsnīgu sarunu ar dažādu paaudžu un pieredžu cilvēkiem — gan desmitgadīgo Totu Oliveru, kurš palīdz vecākiem saimniekot Ērgļu stacijā un šiverīgi mums piedāvā kafiju, gan Ritu no Elkšķenes stacijas, kuras ģimeni dzelzceļā pārstāvējušas jau piecas paaudzes un kura negrib bildēties pat par miljonu,” emocionāli atcerējās viena no izdevuma autorēm antropoloģe Elīna Kursīte.
“Dzelzceļā stacijas Latvijā nereti projektētas un celtas kā īpaši lepnas lielo pilsētu vizītkartes, un ir patiesi aizraujoši šajā grāmatā izlasīt, kāds ir gan lepno stacijas celtņu, gan pieticīgāko ēku liktenis mūsdienās, un daudzie pozitīvie piemēri pārsteidz un iepriecina,” saka LDz industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.
“Vairākās stacijās savas vecumdienas aizvada bijušie dzelzceļa darbinieki, tāpēc nereti klausījāmies sentimenta un dzelzceļa patriotisma pilnos stāstos par darba gadiem. Ekspedīcijā vairākkārt pārliecinājāmies par dzelzceļnieku kopienas saitēm. Šī kopiena savā ziņā ir kā paplašināta ģimene, kā kolēģu virknējums, kas tiešā mērā nelielos laika intervālos atkarīgi viens no otra, vienlaikus atrodoties vairāku kilometru attālumā. Kā saka Zigurds, kurš dzīvo Zvāres stacijā, dzelzceļa kopiena ir ļoti vienota: “Ja aizbrauc uz kādu citu dzelzceļa līniju, vienmēr atradīsies kopīga valoda.” Mēs patiesi ceram, ka stacijas nezaudēs savu būtiskumu un tiks novērtētas arī tad, ja kādu iemeslu dēļ to funkcijas ir mainījušās. Bez šaubām gribam novēlēt arvien jaunu dzelzceļnieku dinastiju veidošanos, caur kurām nebeigtu vīties staciju lepnuma esence,” atzīmē Liene Millere. ◆
