“Staburaga” redakcijā ar sūdzību par SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” vērsās vairāki koknesieši. Iedzīvotāji pauda sašutumu par lielajiem rēķiniem un bija neizpratnē, kā aprēķina maksu par siltumu.
Guļ zeķēs un ar cepuri galvā
“Oktobrī rēķinus par mana vienistabas dzīvokli bija 37,12 latu — no tiem Ls 26,31 par apkuri, Ls 15,25 Ls (aprēķins par mēnesi) un Ls 11,06 (pastāvīgā daļa). Ja pirmajā apkures mēnesī, kad gaisa temperatūra ir virs nulles, jāmaksā tik liela summa, kas gan būs vēlāk? Turklāt to nevar saukt par apkuri, jo guļu zeķēs un cepurē,” pretenzijas izsaka kāda koknesiete (redakcijai vārds un uzvārds zināms — aut.). “Daudzas pašvaldības jau ir atteikušās vai plāno atteikties no patstāvīgās apkures maksas. Vai tas nebūtu pareizāk? Tā mēs katrs maksātu par patērēto. Vēlos zināt, cik tad īsti maksā apkure Koknesē un kāpēc no tās neatrēķina pastāvīgo maksu? Tad mēs zinātu, cik katram īsti jāmaksā, un nebūtu neizpratnes par apkures pastāvīgās daļas maksu.”
No iedzīvotājiem izvairās
“Vēlamies būt informēti par to, kā veidojas siltuma cena, kā aprēķina pastāvīgo maksu un kur šī nauda tiek izlietota. Diemžēl Preisa kungs no iedzīvotājiem izvairās un no viņa šo informāciju iegūt nevaram,” sarūgtināts ir kāds koknesietis. “Mēnešos, kad apkures nav, pastāvīgā maksa ir Ls 13,37, apkures sezonā pieskaita mainīgo maksu. Piemēram, par savu 46 kvadrātmetrus lielo dzīvokli decembrī par apkuri maksāju Ls 27,80 un Ls 13,37. Un kur tad paliek nauda, ko maksājam vasarā?”
Arī koknesietis Jānis Dobriks, neizprot apkures rēķinus un to, kā veidojas siltuma cena.
Iedzīvotāji nespēj vienoties
“Staburags” uzklausīja iedzīvotāju iebildumus, salīdzināja maksu par apkuri dažādās vietās un sazinājās ar Kokneses komunālo pakalpojumu rīkotājdirektoru Armandu Preisu.
— Pašreizējais tarifs, pēc kura koknesiešiem aprēķina maksu par siltumu, ir noteikts 2008. gada aprīlī diviem gadiem. Vai nebūtu laiks to pārskatīt?
— Ja ir vajadzība, var pārskatīt. Pašreizējo siltuma cenu izvērtēja un apstiprināja Aizkraukles sabiedrisko pakalpojumu regulators, bija triju cilvēku komisija, tarifus akceptēja tāpēc man šķiet, ka nav pamata apstrīdēt to pareizību. Katrā mājā ir siltummērītāji, siltumenerģiju uzskaita, tāpēc maksa par apkuri mājokļos ir atšķirīga.
— Cik bieži veicat siltummērītāju pārbaudi?
— Pārbauda reizi divos gados.
— Kā vienojaties ar iedzīvotājiem par to, cik daudz siltuma piegādāt, kad sākt sezonu?
— Tā ir problēma, jo vienam šķiet, ka vajag siltāku, cits grib, lai mājoklis būtu vēsāks. Uzklausām mājas vecāko, kurš pirms tam konsultējas ar mājas iedzīvotājiem. Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pieaudzis parādnieku skaits, cilvēkiem nav darba, nav ienākumu. Iedzīvotāju ienākumi katrā mājā ir dažādi, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc grūti vienoties par apkures sezonas sākšanu vai beigšanu.
Vienam karsti, otram auksti
— Kādas ir problēmas?
— Laikā, kad privatizēja dzīvokļus, cilvēki veica eiroremontu, iegādājās jaunus radiatorus, lika paketlogus, dzīvokli siltināja. Katrā dzīvoklī temperatūru nevaram noregulēt, mainīt var vienīgi kopējo diennakts režīmu. Noregulēt, lai naktī ir mazliet vēsāk, dienā — siltāk. Tie, kuri veikuši remontu, sūdzas, ka ir pārāk karsti, temperatūra dzīvoklī sasniedz pat plus 25 — 26 grādus, zvana un lūdz mazāk kurināt. Iedzīvotājiem, kuri nav tik turīgi un kuriem dzīvokļos ir vecie logi, nav veikts remonts, ir auksti, dzīvoklī plus 16 grādu.
— Koknesē siltumu iegūst, dedzinot šķeldu. Vai nepārsteidzāties ar šķeldas iegādi vairumā? Tagad tā taču ir lētāka.
— Šinī gadījumā tas ir bijis mazliet neizdevīgi. Šķeldu iegādājāmies vairumā, lai būtu rezerves un tas bija laiks, kad cena tikai paaugstinājās, nebija paredzams, ka tā varētu samazināties. Tagad kurinām ar 2008./2009. gadā iegādāto šķeldu, jo tā ir sausāka un tai ir lielāka siltuma atdeve. Šķeldas iepirkuma cena tagad ir samazinājusies. Iepirkām par Ls 6 — Ls 6, 50 berkubā, tagad cena ir aptuveni par latu zemāka. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas apkurei sāka izmantot šķeldu, sākumā iepirkuma cena bija tikai 70 santīmu. Augstākā cena — Ls 7, 50 par berkubu.
Var izvēlēties
— Kāda, pēc jūsu domām, ir apkures cena Koknesē — augsta, vidēja vai zema?
— Pērnajā sezonā tā bija viena no zemākajām Latvijā, šoziem tā nav ne augstākā, ne zemākā.
— Aizkrauklē siltummērītāja rādījuma nolasīšanā var piedalīties mājas vecākais. Vai arī Koknesē ir šāda iespēja?
— Nevienam nav liegts pto darīt.
— Vai iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties vienpakāpes vai divpakāpju samaksas sistēmu?
— Jā, šāda iespēja ir, bet tad par konkrēto izvēli jāvienojas visiem mājas iedzīvotājiem. Skaidrojumus par šo metožu atšķirību, to ieguvumiem, zaudējumiem iedzīvotāji var saņemt pie mums.
Kā ir Aizkrauklē?
“Siltumenerģijas tarifu “Aizkraukles siltums” aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, ko apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators,” skaidro Aivars Aldermanis, SIA “Aizkraukles siltums” vadītājs. “Katra mēneša sākumā dzīvojamo māju vecākajiem, kuri ir pieteikušies “Aizkraukles siltumā”, nosūta aprēķinu par siltumenerģijas sadali dzīvojamajā mājā iepriekšējā mēnesī. Aprēķinā norādīti siltumenerģijas mērītāju un kopējā karstā ūdens patēriņa mērītāja sākuma un beigu rādījumi un visi citi nepieciešamie dati, lai aprēķinātu maksu par apkuri un karsto ūdeni. Rādījumi ir reģistrēti arī žurnālā, kas ir dzīvojamās mājas siltummezglā. Dzīvojamo māju vecākie katru mēnesi var piedalīties mērītāju rādījumu nolasīšanā. Šāda kārtība ir jau desmit gadu.”
Katram savu mērītāju?
Individuālo siltummērītāju ierīkošana dzīvojamajās mājās katram dzīvoklim atsevišķi ir ļoti dārga, jo tad ir radikāli jāpārbūvē siltumpiegādes un karstā ūdens sagatavošanas sistēmas. To veic tikai jaunos projektos.
Ar siltuma uzskaites sadalītāju jeb alokatoru var regulēt siltumu katrā dzīvokļa istabā, ir redzams siltumenerģijas patēriņš, bet tikai nosacītās vienībās. Nolasīt alokatora rādījumu var no attāluma, neieejot dzīvokļos. Kopā ar alokatoriem ir jāmaina arī karstā ūdens individuālie patēriņa mērītāji, kuru rādījumi arī ir nolasāmi no attāluma. Tad izveidojas pilna norēķinu sistēma. Aizkraukles pilsētā pirmā māja, kurā par Eiropas Savienības līdzekļiem to visu veiks, būs Draudzības krastmalā 3.
Lētāk ar gāzi, dārgāk ar šķeldu
Koknesē par 30 kvadrātmetrus dzīvokli decembrī par apkuri aprēķināts ap Ls 32. Aizkrauklē par 29 m2 lielu dzīvokli (divpakāpju samaksas sistēma) apkures cena decembrī bija aptuveni Ls 20, savukārt Līvānos, kur ir vienpakāpes samaksas sistēma, par 30 m2 lielu dzīvojamo platību decembrī bija jāmaksā Ls 34. Jaunjelgavā par 30 m2 — aptuveni Ls 37. Pagaidām lētāka ir gāzes apkure, ja kurināšanai izmanto šķeldu vai malku, izmaksas ir lielākas. Salīdzinot ar to cik siltums izmaksā citās vietās, nevar teikt, ka koknesieši par apkuri pārmaksā. Citviet tā ir dārgāka nekā Koknesē, citviet — lētāka.
Uzziņa
Likums noteic, ka par divpakāpju tarifu lietošanu ir jālemj pašvaldībai. Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” paredz, ka regulators savu funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem, kā arī to, ka regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par prettiesiskiem var atzīt un atcelt tikai tiesa. Regulators izvērtē pakalpojumu sniedzēju iesniegtos tarifu projektus, analizējot katras pakalpojumu izmaksu pozīcijas un pakalpojumu apjomu ekonomisko pamatotību.
Siltuma tarifi, izmantojot šķeldu 2009. gada nogalē
Koknesē
Pastāvīgais tarifs: Ls/m2 20,261 + 10% PVN
Mainīgais tarifs: Ls/m2 19,23 + 10% PVN
Krāslavā vienotais tarifs — Ls/MWh 34,50 .
Siltuma tarifi, izmantojot dabasgāzi.
Aizkrauklē
Mainīgais tarifs — Ls/MWh 20,96 + 10% PVN
Pastāvīgais tarifs — Ls/m2 0,1242 + 10% PVN
Daugavpilī vienotais tarifs — Ls/MWh 35,63 .
Rīgā vienotais tarifs — Ls/MWh 30,61.
Liepājā vienotais tarifs — Ls/MWh 41,45
