Atvērt durvis un iziet ārā — vienkārši. “Par radīto iespēju veikt it kā tik pašsaprotamo un vienkāršo darbību vēlos pateikties Aizkraukles novada domei,” saka aizkrauklietis Artis Svoks.
No lodžijas, kas ir arī durvis uz nobrauktuvi, paveras skats uz pagalmu. Zaļš zāles laukumiņš, no visām pusēm daudzdzīvokļu ēku ieskauts. Artis noteic, ka pieradis pie tik prozaiskas ainavas. Uz šo pirmā stāva dzīvoklīti pārcēlās 2009. gadā, kad ar novada domes palīdzību izdevās apmainīt dzīvojamo platību nepiemērotajā piektajā stāvā pret dzīvokli pirmajā stāvā. Šis, tāpat kā dzīvoklis piektajā stāvā, kur ģimene mita iepriekš, ir vienistabas.
“Pagājušajā gadā uzrakstīju domei iesniegumu ar lūgumu izbūvēt nobrauktuvi. Atbildēja, ka būs jāpagaida, un te nu ir! Novembra sākumā uzbūvēja, un es to izmantoju bieži. Bieži dodos ārā, tas ir vienkārši fantastiski,” prieku neslēpj Artis, kurš ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā. “Tagad es ik dienu priecājos par to, ka varu iziet ārā. Turklāt pēc ielu remontiem Aizkrauklē ir lieliska infrastruktūra. Viss mainījies tieši pēdējos gados.”
Pirms nobrauktuves ierīkošanas ārā iešana, lai gan bija daudz vieglāka un ātrāka, nekā kāpjot no piektā stāva, tomēr bija laikietilpīga un neērta. Nevajag bezgalīgas kāpnes, lai ceļš tālāk būtu neiespējams, pietiek ar vienu vienīgu pakāpienu. Vēl sarežģītāk bija izkļūt no piektā stāva — tas jau bija daudz, ja izdevās ārā iziet reizi vai divas mēnesī.
Būt ārā ir patīkami, un Artis, cik iespējams, dodas īsākās un garākās pastaigās. Rati ir aprīkoti ar akumulatoru, un ar tiem var nobraukt gandrīz 30 kilometru. Rindā pēc šī braucamā, ko varēja iegūt, samaksājot simbolisku naudassummu, nācies gaidīt četrus gadus, taču par to nevarot sūdzēties, sociālajā budžetā vastī naudas ir tik, cik ir. Rati ir labi, brauc pa zāli, grants ceļu, ar tiem pat mežā sēņots.
Šobrīd Artis strādā par programmētāju nelielā uzņēmumā. Datorlietas puisis pēc 9. klases beigšanas apguva Rīgas Tehniskajā koledžā, ieguva datortehniķa kvalifikāciju un turpināja mācīties prog-
rammēšanu, līdz notika liktenīgā avārija, kurā viņš cieta pirms astoņiem gadiem. Tā radīja muguras smadzeņu bojājumus un stipri ierobežoja kustības.
“Esmu veicis dažādus ar informācijas tehnoloģijām saistītus darbus, arī gatavojis rakstus. Tā kā portālā, kur iepriekš strādāju, atalgojums bija tikai nedaudz virs minimālā, izlēmu meklēt citas darba iespējas. Tagad sāku mazliet programmēt.” Sākotnēji viņš mēģināja atrast skolotāju, taču beidzot izlēma zināšanas iegūt pašmācībā, kas pamazām arī izdodas. “Ja, piemēram, medicīnu, pašmācībā labāk neapgūt, tad programmēšanu var gan,” joko Artis. “Vēl jau man daudz jāmācās. Ja kādam ir vajadzība un interese, varu dalīties savās zināšanās.” ◆
